Tiesa nav guvusi pierādījumus, ka 1.jūlija gājienā būtu iecerēts slavināt nacismu
Lai atzīmētu 69.gadadienu kopš Rīgas atbrīvošanas no PSRS karaspēka, 1.jūlijā ieplānotā gājiena organizatoru norādītais mērķis – godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret padomju varu, neapdraud demokrātisko valsts iekārtu, kā arī citu cilvēku tiesības, norādīts Administratīvas rajona tiesas spriedumā, ar kuru ļauts šis gājiens.
Tiesa pirmdien publiskoja pilnu spiedumu šajā lietā. Tajā norādīts, ka prasības iesniedzēja Ulda Freimaņa iebildumi pret Rīgas domi, kas gribēja pasākumu aizliegt, ir bijuši pamatoti. Tiesas spriedumā teikts, ka pasākuma organizatori vienādi nosoda gan padomju, gan hitleriešu noziegumus pret latviešu tautu, kā arī ebreju un čigānu iznīcināšanu.
Tiesa ir konstatējusi, ka pieteicēja norādītais pasākuma mērķis “pats par sevi nav atzīstams par tādu, kas aicinātu uz nacionālo vai rasu naidu”, vai arī slavinātu nacisma idejas, savukārt Rīgas dome, liedzot to, nav norādījusi, kādā veidā tā nonākusi pie secinājuma, ka pasākuma mērķis ir nacionālā naida kurināšana. Tiesa arī norāda, ka Freimanis tiesas sēdē noliedzis, ka būtu paudis uzskatus, kas vērsti pret kādu rasi vai arī pret kādu nacionalitāti, uz ko savukārt norādījusi Rīgas dome.
Tiesa kritiski vērtē Rīgas domes viedokli, ka pašvaldība var aizliegt gājienu, pamatojot to vienīgi ar teorētisku iespējamību, ka gājiena laikā tiks pārkāptas likuma prasības.
”Jebkura publiska pasākuma laikā pastāv iespējamība, ka var notikt administratīvi un pat krimināli sodāmas darbības, tai skaitā arī nacisma vai komunisma ideoloģijas slavināšana, vai nacionālā un rasu naida sludināšana. Šādas situācijas var radīt gan pasākuma organizatori, gan arī citas personas. Tādos gadījumos likums nosaka policijas darbinieka vai pašvaldības pārstāvja tiesības paziņot pasākumu par slēgtu un pieprasīt, lai tā dalībnieki nekavējoties atstāj pasākuma vietu. Taču šādu sodāmu darbību teorētiska iespējamība nedod pamatu pulcēšanās brīvības ierobežošanai,” norāda tiesa.
Tiesas vērtējumā cilvēku pamattiesību ierobežošana uz pieņēmumu pamata nav pieļaujama, nevarot aizliegt gājienu, pamatojot to vienīgi ar iespējamību, ka pasākuma laikā tiks pārkāptas likumdošanas prasības. “Šāda pieeja kopumā novestu pie tā, ka jebkuru pasākumu varētu aizliegt uz pieņēmumu pamata,” norādīts tiesas spriedumā.
Iepriekš rakstījām, ka Drošības policija 1.jūlijā aizturēja pasākuma organizatoru Uldi Freimani, tādējādi faktiski liedzot pretrunīgi vērtētā gājiena norisi.
Komentāri (23)
kristaps_drone 13.07.2010. 11.23
Kāds sakars visiem šiem komentāriem par kredītu ņemšanu un bankrotu ar raksta tēmu? Te runa ir par to, ka tika nelikumīgi aizliegts gājiens, kura mērķi bija pavisam citi, nekā visu laiku bazūnēja tā pretinieki gan no politikāņu puses (labi, ka daudzi no viņiem lieku reizi parādīja, kādi ir viņu domu gājieni un patiesā “orientācija”), gan no migrantu atbalstītāju puses. Nožēlojami, ka lielākā daļa masu saziņas līdzekļu bļaustījās par to, ka nedrīkst sludināt nacismu, bet kautrīgi (un ar nodomu) notušēja to, ka patiesībā mērķis bija godināt tos cilvēkus, kas 1941. gadā padzina krievu okupantus jau pirms vācu ienākšanas. Ļoti labi, ka 1. jūlija izgāztais pasākums izcēla dienas kārtībā jautājumu par to, kāpēc 9. maijā un 13. oktobrī rīkotās orģijas netiek klasificētas kā naida kurināšana, kas patiesībā tās neapšaubāmi arī ir!
0
andrisskrastins 12.07.2010. 11.09
To vajadzēja aizskriet paskatīties, kā pie Saeimas protestē trekno gadu krējuma smēlēji, kuri tagad negrib ne par ko atbildēt. Ne jau vienīgā dzīvokļa kredīta ņēmēji tur atradās.
3
perkone16 > andrisskrastins 12.07.2010. 13.11
Šis likums bija ļoti svarīga sastāvdaļa vispārējai Latvijas ekonomikas atkopšanai. Tas ļautu tiem 30 000 Latvijas iedzivotāju, kuriem šobrīd ir diezgan bezcerīga situācija, godīgi bankrotēt tādējādi palielinot valsts iekšējo pieprasījumu kā arī uzlabotu situāciju ar ēnu ekonomiku nākošos 10 gadus. Šeit NAV runa par populismu – Latvijai ir viena no sliktākajām maksātnespējas procedūrām ES.
Valstij ir jābūt iedzīvotāju pusē – nevis banku pusē. Nožēlojami ir ka kārtejo reizi uzķeras uz banku lēto “baidīšanas taktiku” ar abosolūti apsurdām tiesas prāvām. Arī uz absurdo mītu, ka ja šo likumu pieņems tad bankas vairs nekreditēs, paaugstinās tarifus utt., kas ir pilnīgi buļļa mēsli jo jebkura biznesa transakcija notiek uz savstarpējo izdevīgumu – Latvijā ir vairāk kā 20 bankas un ja cietušie SEB’s vai SWED’s nekreditēs, tad to darīs kāds cits, kurš nav cietis.
0
Tane-Dane > andrisskrastins 14.07.2010. 02.38
Kāds šajā portālā lasa arī rakstus, jeb tikai komentē pašsacerētas tēmas?
0
andrisskrastins > andrisskrastins 13.07.2010. 10.01
Tu nefilmē ja? Kredīti kļūs nenormāli sakarā ar to, ka bankas ierēķinās iekšā risku, kad tu nobankrotēsi un viņas savu naudu nedabūs atpakaļ. VISAS bankas. Arī tās, kuras te nesadeva kredītus. Tāda tā dzīve ir.
Un pats galvenais – tas veicinās iesākto bezatbildības kursu. Piedod, bet dažreiz par skolu ir jāmaksā ļoti dārgi.
Bankrota procedūru vajag skaidrāku un labāku, bet ne šādā redakcijā, kura ļautu biezajiem spekulantiem izmukt nesodītiem uz mūsu rēķina.
0
disassociative 12.07.2010. 11.21
Štrunts ar krējuma smēlējiem, tāpat atradīs nākamo iespēju, bet beidzot atbrīvot no mūžīgās kredītu verdzības tos cilvēkus, kas mēģināja palikt savu ģimeni zem jumta un smagi aplauzās, gan vajadzētu. Jā, protams, paši vainīgi, gribēja lēkt augstāk par savu pakaļu, bet visu mūžu maksāt par šīm savām kļūdām ir par traku. Galu galā par savu alkatību ir solidāri jāsamaksā arī bankām.
3
+3
-2
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+7
0
Atbildēt
@disassociative > disassociative 12.07.2010. 12.29
Tie, kas neņēma kredītus, ar to tagad mēdz lielīties un sist sev uz pleca un teikt – cik mēs gudri un atbildīgi. Man arī nav kredītu, bet es ar to nelielos. Bet es dzīvoju tajā pašā sabiedrībā, kurā šobrīd viena daļa cilvēku ir mūža vergi bankām un no šiem cilvēkiem Latvijas ekonomikai nebūs nekāda labuma līdz mūža galam. Un šādu cilvēku ir liels procents. Pēc kara visas vecenes gudras – nevajadzēja ņemt. Bet mēs taču zinām, ka dzīvojam valstī, kurā cilvēkiem ir ļoti, ļoti minimālas ekonomikas zināšanas vai arī to vienkārši nav. Savukārt bankas nu nekādi nevarētu attaisnoties ar to, ka viņiem nebija speciālistu, kas būtu varējuši pietiekami izvērtēt klientu maksātspēju. Šobrīd atbildība par visu šo ballīti ir tikai kredītņēmējiem, bez solidāras atbildības no banku puses. Ballīte bija abām pusēm, bet likums nostājas tikai banku pusē.
0
a2832728 > disassociative 13.07.2010. 09.26
arii tie kas nenjeema krediitus vienalga maksaa par njeemeeju/deveeju kljudam netieshi – atmaksaajot izdevumu un procentus no nodokljiem.
0
andrisskrastins > disassociative 12.07.2010. 11.28
alias, tajā brīdī, kad tika piedāvāti kredīti, es katru reizi, kad es gribēju ņemt kredītu, es izlasīju tā noteikumus, apzinājos savu situāciju un teicu “nē”. To sauc par atbildīgu rīcību.
Tajā pašā laikā to sakot, es piekrītu, ka ir cilvēku grupas, kurām vajadzētu palīdzēt ar bankrota procedūru un kuriem nebija izvēles (jo kaut kur ir jādzīvo). Diemžēl likuma ierosinātaji PLL joprojām uzstāj uz veco redakciju, nevis sadalīšanu grupās un nosacījumu normalizēšanu (es negribu, lai kekss, kas treknajos gados sapircies lepnas automašīnas, tagad nobankrotē un ne par ko nemaksā), dodot jūtami priekšroku tiem cilvēkiem, kuriem tiešām būtu svētīga parādu atlaišana.
PLL ar saukli “atlaižam parādus” gribēja paši iešmaukt kopā ar pārējo tautu. Nē, nē un vēlreiz nē.
0