TP neatlaidīgi iestājas par “Lattelecom” monopolstāvokli digitālās TV nodrošināšanā līdz 2019.gadam
Lai arī saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli parlamentam, skatot Elektronisko mediju likumu, nevajadzētu balsot par Tautas partijas (TP) priekšlikumu, kas paredz pagarināt “Lattelecom” ekskluzīvās tiesības vēl līdz 2019.gadam nodrošināt digitālās televīzijas apraidi Latvijā, Tautas partija (TP) Saeimas sēdē tomēr varētu rosināt diskusijas par šo jautājumu, Ir.lv atzina TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.
Valsts prezidents, atdodot atpakaļ Saeimai otreizējai caurlūkošanai Elektronisko mediju likumu, jautājumu par “Lattelecom” tiesību pagarināšanu netika skāris, līdz ar to formāli ne Saeimas komisijai, ne parlamentam sēdē par šo jautājumu nevajadzētu balsot.
Tomēr TP arī atkārtotai likumprojekta caurlūkošanai iesniegusi priekšlikumu, kas paredz: ja pašreizējā līguma termiņā netiek konstatēti pārkāpumi, tad valdība neorganizē jaunu konkursu, bet gan pagarina līgumu ar “Lattelecom” vēl uz pieciem gadiem. Šāds priekšlikums jau bija iesniegts arī likumprojekta galīgajam lasījumam, taču ar nelielu balsu pārsvaru noraidīts. Ja kaut viens Saeimas deputāts ierosinās balsot par šo priekšlikumu, tad Saeimai tas būs jādara.
Kučinskis Ir.lv skaidroja, ka iepriekšējā Saeimas balsojumā par šo jautājumu “uzvarēja satelītu lobijs”. Pēc Kučinska domām, ļaujot pagarināt “Lattelecom” tiesības, varētu samazināt arī cenu, kas tiek prasīta no raidorganizācijām, savukārt konkursa organizēšanā varētu būt ieintersētas vien dažas kompānijas, kuras reāli varētu izpildīt šādas prasības. “Protams, ka mēs lobējam “Lattelecom”. Tas ir valsts uzņēmums, kas ir uzvarējis konkursā, “ pauda Kučinskis, norādot, ka šis neesot “nekāds “mutatis mutandis”” priekšlikums un TP Saeimas sēdē dosies to aizstāvēt”.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (JL) Ir.lv asi kritizēja šo priekšlikumu, norādot, ka, pirmkārt, viņš nav balsojams, jo to liedz Kārtības rullis. Otrkārt, šādu likuma grozījumu pieņemšana, pēc Circenes domām, nebūtu izdevīga valstij, jo tas nozīmētu līdz 2019.gadam saglabāt uzņēmuma ekskluzīvās tiesības pie pašreizējiem līguma nosacījumiem.
“Ja pašizmaksa viena kanāla apraidei ir ap 110 000, tad šobrīd kanāli maksā “Lattelecom” 650 000 latu, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā Lietuvā vai Igaunijā,” sacīja Circene, uzsverot, ka dažu gadu laikā Latvijas valsts no nodokļu maksātāju naudas vien par Latvijas Televīzijas abu kanālu apraidi šim uzņēmumam pārmaksātu vismaz četrus miljonus latu. “Viņi saglabātu esošo situāciju esošajā stāvoklī, “ pauda Circene.
Viņa arī apšaubīja iepriekšējā konkursa, kurā uzvarēja “Lattelecom”, godīgumu, norādot, ka konkursa nolikums tika izstrādāts Satiksmes ministrijā laikā, kad to vadīja Ainārs Šlesers (LPP/LC), un “faktiski bija uzrakstīts vienam uzņēmumam”. Circene arī atgādināja, ka konkursa organizatori arī paredzējuši obligātu prasību, ka digitālās televīzijas ieviesējam jāslēdz līgums ar “Hannu digital” par to rīcībā esošo tehnisko vienību, tostarp bēdīgi slaveno “Kempmayer” dekoderu, izmantošanu.
Saeima par Elektronisko mediju likumu atkārtoti lems pirmdien, 12.jūlijā.
.
Komentāri (34)