TP uzstāj uz “Lattelecom” monopolstāvokļa pagarināšanu

Kučinskis iebildumus pret šo priekšlikumu skaidro ar vēlmi nomainīt valsts monopolu pret privāto

Lai arī saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli parlamentam, skatot Elektronisko mediju likumu, nevajadzētu balsot par Tautas partijas (TP) priekšlikumu, kas paredz pagarināt “Lattelecom” ekskluzīvās tiesības vēl līdz 2019.gadam nodrošināt digitālās televīzijas apraidi Latvijā, Tautas partija (TP) Saeimas sēdē tomēr varētu rosināt diskusijas par šo jautājumu, Ir.lv atzina TP Saeimas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis.

Valsts prezidents, atdodot atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Elektronisko mediju likumu, jautājumu par “Lattelecom” tiesību pagarināšanu netika skāris, līdz ar to formāli ne  Saeimas komisijai, ne parlamentam sēdē par šo jautājumu nevajadzētu balsot.

Tomēr TP arī atkārtotai likumprojekta caurlūkošanai iesniegusi priekšlikumu, kas paredz: ja pašreizējā līguma termiņā netiek konstatēti pārkāpumi, tad valdība neorganizē jaunu konkursu, bet gan pagarina līgumu ar “Lattelecom” vēl uz pieciem gadiem. Šāds priekšlikums jau bija iesniegts arī likumprojekta galīgajam lasījumam, taču ar nelielu balsu pārsvaru noraidīts. Ja kaut viens Saeimas deputāts ierosinās balsot par šo priekšlikumu, tad Saeimai tas būs jādara.

Kučinskis Ir.lv skaidroja, ka iepriekšējā Saeimas balsojumā par šo jautājumu “uzvarēja satelītu lobijs”. Pēc Kučinska domām, ļaujot pagarināt “Lattelecom” tiesības, varētu samazināt arī cenu, kas tiek prasīta no raidorganizācijām, savukārt konkursa organizēšanā varētu būt ieinteresētas vien dažas kompānijas, kuras reāli varētu izpildīt šādas prasības. “Protams, ka mēs lobējam “Lattelecom”. Tas ir valsts uzņēmums, kas ir uzvarējis konkursā,“ pauda Kučinskis, norādot, ka šis neesot “nekāds “mutatis mutandis”” priekšlikums un TP Saeimas sēdē dosies to aizstāvēt”.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ingrīda Circene (JL) Ir.lv asi kritizēja šo priekšlikumu, norādot, ka, pirmkārt, tas nav balsojams, jo to liedz Kārtības rullis. Otrkārt, šādu likuma grozījumu pieņemšana, pēc Circenes domām, nebūtu izdevīga valstij, jo tas nozīmētu līdz 2019.gadam saglabāt uzņēmuma ekskluzīvās tiesības pie pašreizējiem līguma nosacījumiem.

“Ja pašizmaksa viena kanāla apraidei ir ap 110 000, tad šobrīd kanāli maksā “Lattelecom” 650 000 latu, kas ir aptuveni trīs reizes vairāk nekā Lietuvā vai Igaunijā,” sacīja Circene, uzsverot, ka dažu gadu laikā Latvijas valsts no nodokļu maksātāju naudas vien par Latvijas Televīzijas abu kanālu apraidi šim uzņēmumam pārmaksātu vismaz četrus miljonus latu. “Viņi saglabātu esošo situāciju esošajā stāvoklī,“ pauda Circene.

“Ir jāsaprot, ka virszemes televīzijas nodrošinātajam vienmēr būs monopolstāvoklis. Tas, ko vēlas panākt mūsu iesniegtā priekšlikuma kritizētāji, ir nomainīt valsts monopolu pret privāto,” paziņojumā medijiem uzsver Kučinskis, norādot, ka konkursā, ja tāds notiktu, pretendēt uz šādām tiesībām var tikai “Baltcom”, “ViaSAT” un “Baltijas Pirmais kanāls”.

Kučinskis skaidro, “ja “Lattlecom” nezina, vai līgums tiks pagarināts, vai nē, mēs nevaram runāt par kaut kādām atlaidēm, par bezmaksas dekoderiem trūcīgākajiem iedzīvotājiem. Tāpat šādā gadījumā ir apdraudēta reģionālo televīziju eksistence, jo iekļaušana apraides paketē maksā 600 000 latu, kas reģionālajām televīzijām ir nesasniedzama summa. “Lattelecom” pašreiz translāciju reģionālajām televīzijām nodrošina bez maksas. Nenoliedzami, ka digitālās apraides ieviešana ir ilglaicīgs process, tāpēc tikai loģiski, ka uzņēmumam, kas to uzsācis, ir jādod iespēja atpelnīt ieguldītās investīcijas. Pie šādiem nosacījumiem ir iespējams runāt par bezmaksas dekoderiem un reģionālo televīziju bezmaksas apraidi arī turpmāk.”

Circene apšaubīja iepriekšējā konkursa, kurā uzvarēja “Lattelecom”, godīgumu, norādot, ka konkursa nolikums tika izstrādāts Satiksmes ministrijā laikā, kad to vadīja Ainārs Šlesers (LPP/LC), un “faktiski bija uzrakstīts vienam uzņēmumam”. Circene arī atgādināja – konkursa organizatori paredzējuši obligātu prasību, ka digitālās televīzijas ieviesējam jāslēdz līgums ar “Hannu digital” par to rīcībā esošo tehnisko vienību, tostarp bēdīgi slaveno “Kempmayer” dekoderu, izmantošanu.

Saeima par Elektronisko mediju likumu atkārtoti lems pirmdien, 12.jūlijā.

.