Atvadieties no Lady Gaga!

Esam izvēlējušies riskantu formātu, kurā izslēgta TOP40 popmūzika, saka Toms Grēviņš no jaunā „radio 101"

No pirmdienas ēterā būs jauna radio stacija „radio 101”, ko veido no darba „radio SWH” aizgājušās ētera personības: Egons Reiters, Artis Volfs, Toms Grēviņš, Eduards Švāns, Gustavs Terzens un Māris Žigats. Jaunais radio sola no citām Latvijas raidstacijām atšķirīgu formātu un mūzikas izvēli. Kādu, par to intervijā viens no viņiem, dīdžejs Toms Grēviņš.

Kā ir palikt bez lielā tēta – darba devēja, kurš reizi mēnesī izmaksā algu un nav nekādu lieku rūpju, uztraukumu, izņemot tiešos darba pienākumus?
Tā man nekad dzīvē nav bijis, ka „tētis” visu sakārto. „Tētis” ir maksājis man algu par to, ka ļoti daudz daru viņa vietā. Nekā jauna šajā situācijā [aizejot no radio SWH un izveidojot savu raidstaciju] nav. Man jau nav jāatbild par juridiskiem līgumiem un tādām lietām.

Par ko tev ir jāatbild jūsu jaunajā radio?
Tieši šobrīd, īsi pirms radio palaišanas, pa pusei vadu datorsistēmas uzbūves departamentu. Tā ir sistēma, kas atskaņos mūziku un fiziski nebijām mūziku vēl savadījuši iekšā. To tagad cenšamies ar [Arti] Volfu izdarīt. Piektdienas naktī pirmo reizi biju ēterā testa režīmā. Tehniķi testēja signālu, skaņu un kā balss izklausās ēterā. Es uzspēlēju Leonardu Koenu.

Madāmiņām, kurām nenāk miegs!
Tviterī gan atsaucās tikai vīri, kuri bija klausījušies.

Vai esi jau saskāries ar pirmajām grūtībām, sarežģījumiem, nestrādājot vairs lielā, stabilā uzņēmumā, bet sākot pašiem visu no nulles? Brīvība ir lieliska, bet tā uzliek arī lielāku atbildības nastu.
Par to es nedomāju.

To prasu tādēļ, ka krīzē cilvēkiem ir liela izšķiršanās: liekt muguru darba devēja priekšā, pieņemt visu, ko liek, vai arī uzņemties iniciatīvu kaut ko izveidot pašam – risks ir liels.
Manas dzīves vienīgais moto līdz šim bijis: dari tikai to, kas tev patīk! Ja „darīt tikai to, kas patīk” paredz aiziešanu no darba un uztaisīt pašam savu darbu, tad tā jādara. Atpakaļceļa nav. Tas ir viens. Otrs – dažreiz, lai dabūtu, ko gribas, jāizdara arī lietas, ko negribas. Es, piemēram, divus mēnešus savā dzīvē esmu nostaigājis tērpts milzīgā veļas pulvera iepakojumā, reklamējot to.
Gluži kā Breds Pits, kurš jaunībā dzeltenā pīles kostīmā reklamējis ātro uzkodu ēstuvi!
Man tajā laikā bija sešpadsmit vai septiņpadsmit gadi un es gribēju kaut ko nopirkt. Tam vajadzēja naudu. Piemēram, seriālā Jaunsaimnieks un velns (domā TV seriālu Saldā indes garša ar Aurēliju Anužīti un Juri Žagaru galvenajās lomās) puiku spēlēju tikai tāpēc, lai nopirktu satelītantenu. Tā īsti spēlēt man varbūt negribējās, bet satelītantenu gribējās un neko darīt.

Iet un piedāvāt savu darbu – ka vari kaut ko izdarīt vislabāk, tev nekad nav bijis problēmu?
Nevajag turēt sveci zem pūra. Tas ir man mīļš teiciens. Kad biju astoņpadsmit gadus vecs sāku strādāt presē. Tad es sapratu, ka daudz var sasniegt, konfliktējot ar apkārtējo pasauli. 2000.gadā, kad sāku, mūzikas žurnālistika Latvijā bija vājprātīgā izskatā. Tā noteikti bija vājprātīgā izskatā arī manā izpildījumā, bet es salasījos ārzemju mūzikas presi un galu galā atradu veidu, kā pasniegt to savādāk, ieinteresēt par sevi. Tas, kas jāizdara – ir jāpievērš sev uzmanība. Man tas izdevās divarpus gadu laikā. Tad sāku strādāt radio SWH.

Droši vien tev negāja viegli – priekšā bija ētera personības, ar kurām kopā tagad tapis jaunais radio.
Sākumā gāja grūti. Manu draugu (kolēģu, ar kuriem kopā sāka strādāt) lielais ego! Skanstes ielā [radio SWH] pasaule bija noslēgta sevī. Milzīgs kolektīvs, cilvēki tur dzīvo savā pasaulē, noslēgtā no apkārtējiem. Pirmā sajūta bija, ka esmu nonācis trakomājā, kur visi kniebj viens otram dibenā, runā visādas ziepes. Tu nezini, kurš tev jāsveicina, kurš nē. Rezultātā sveicināju visus VID darbiniekus, kāpjot pa trepēm. Nezināju jau arī hierarhiju. Pagāja pusotrs gads, kamēr izdomāju izdarīt ko tādu, ko tur nedarīja neviens cits (Grēviņš radīja raidījumu Lielais vakars par jauno, neatzīto mūziku; šis radio SWH raidījums iemantoja lielu popularitāti).  Tad jau viss bija kārtībā. Meklējumos esmu visu laiku. Es joprojām nevaru pateikt, kas mūzikā ir balts, kas melns, un pie kuras krāsas es gribētu apstāties.

Kāda ir tava loma "radio 101"?
Ja mēs esam boyband, tad mans secret power ir ideju ģenerēšana. To varbūt neatzīs pārējie boibenda dalībnieki, bet mums katram ir savs slepenais ierocis.

Vai nav risks, ka jūsu boibends varētu kādreiz saplēsties, nevarēdami sadalīt, kurš tad ir tas galvenais? Visi ir personības, un visi galvenie!
Ja mēs to neesam izdarījuši līdz šim, tad noteikti nē. Es, turklāt, ja saplēšos ar šitādiem cilvēkiem [ko cienu], tad uzreiz pēc tam eju klāt, saku – eu, vecīt, nu, izrunājam! Mēs cits citu pazīstam kā vecu suni. Ir zināms, ko gaidīt.

Kas būs unikālais, atšķirīgais, ko radio 101 piedāvās – kāpēc man pēkšņi būtu jāklausās jūs?
Diennakts uzbūve būs savādāka. Saturs savādāks – līdzībās runājot, „tie žurnālisti, kuri haltūrēja, atražoja preses relīzes” ir izmesti. Palikuši tikai tie, kuriem ir, ko teikt. Ja iepriekš viņi kaut ko nedrīkstēja teikt, tagad drīkst teikt visu.

Radio SWH kaut ko nedrīkstējāt teikt?
Es to domāju mūzikas izpratnē. Mēs esam izvēlējušies savā ziņā riskantu formātu, kurā kā šķira izslēgta „TOP 40”’ popmūzika. Spēlēsim lielākos hītus, nedevalvējot vārda „hīts” jēgu. Citādi sakot, spēlēsim mūziku, kas bijusi nozīmīga un stilīga visos laikos, kopš pastāv populārā mūzika. Tātad, jāatvadās no Lady Gaga, Roxette, Britnijas, Džastina, Snūpdogiem. Tie jāatstāj raidstacijām, kuras pierādījušas, ka ar MTV formāta atražošanu spēj savākt auditoriju. Mēs dzīvosim uz tādiem vaļiem kā The Beatles, un tā tālāk. Tāpat mēs domājām, kā piemērot greatest hits formātu Latvijas mūzikai.

Kā jūs piemērojāt? Zodiaks, Pērkons, Jumprava, Līvi, Dzeltenie pastnieki…
Tieši tā! Jaunajos laikos Astro’n’out, Goran Gora, Dzelzs vilks. Eirovīzijas nacionālās atlases finālistiem – ardievu!

Drosmīgi, skan ļoti labi! Vai ar to varēs pārdot radio?
Nav jau tā, ka mēs nezinātu, kā var pārdot radio. Mēs savienosim šo jauno formātu ar pāris knifiem pārdošanai. To jau sen esmu sapratis: ja neskan kas radikāls un neizturams ēterā, radio pārdošanai tieša sakara ar mūziku, ko tas atskaņo, nav.

Kādu redzi jūsu „vidējo ideālo” klausītāju?
Vīru, kas sēž Robert’s books grāmatnīcā katru dienu. Tas būtu jauki, ja viņš mani klausītos!

Reklāmdevēji tūlīt tev iebildīs – tāds vīrs ir tikai viens, tādu nav daudz!
Paldies Dievam, man nav jārunā ar reklāmdevējiem!

Nabaga jūsu reklāmas menedžeris!
Nē, elitārs produkts, tas nenozīmē, ka cilvēki neatpazīst dziesmas un nevēlas tās klausīties! Protams, kad cilvēki dzird par šo [konceptu] pirmoreiz, viņi saka – skuju taka, bla, bla, bla! Nišas radio ar šādiem cilvēkiem [kas veido radio 101] nav iespējams! Esam jau pierādījuši, ko varam. Nebūs arī tā, ka vienos dienā spēlēsim nezināmus, sarežģītus deviņu minūšu gabalus. Nu, nebūs tā. Cilvēki klausīsies dziesmas, ko viņi ļoti labi pazīst no piecdesmito gadu vidus līdz mūsdienām. Pirms devos prom no Skanstes ielas [radio SWH], man bija saruna ar viņu mūzikas ārzemju intendantu. Es prasīju viņam, kāpēc viens no viņa norādījumiem bija – nespēlēt [radio SWH] mūziku, kas radusies pirms 1980.gada? Šādā režīmā mēs nostrādājām pēdējos trīs gadus. Viņš atbildēja, ka cilvēks, kurš dzimis astoņdesmitajos nekad sevi neasociēs ar Elvisu Presliju vai The Doors. Es smaidīju, teicu, bet viss senais nāk atpakaļ modē. Vintidžs ir modē. Nē, viņš uzskata, ka tās ir muļķības – cilvēkiem  nevar patikt Preslijs, ja viņi nav gājuši uz diseni laikā, kad blakus skolai hallē spēlēja Elviss Preslijs.

Kā veidojas jaunā radio mūzikas datu bāze?
Mums ir milzīgas privātās kolekcijas. Saliekot kopā, var visu kaut ko atrast. Disku noliktava! Ir arī speciāli servisi, kas piedāvā radiostacijām tieši tos gabalus, ko tev tajā brīdī vajag. Ikdienā pats mājās klausos tikai ierakstus no vinila skaņuplatēm. Jaunu mūziku es ļoti bieži klausos, gatavojot ēst.

Tikai neiepļaukā mani tagad – vai Aišu klausies?
(Klusums.) Nu, nav tur, ko…  Mēs Latvijā, lai kādus mūzikas virzienus un intereses pārstāvētu, pa lielam maļamies vienā katlā. Tā tam nav jābūt, neesmu to citur nekur novērojis. Patiesībā es gaidu, kad Latvijā notiks tas, kas lielās sabiedrībās notiek pats no sevis: viena mūzikas sabiedrība dzīvos savu dzīvi, otra – savu, trešā – savu. Tām nav jābūt vienā katlā.

Par kādu naudu "radio 101" ir izveidots?
Pirms divarpus gadiem bija skaidrs, ka jādodas [prom no darba radio SWH]. Tajā laikā mums bija ideja, ka jāņem kredīts [jaunam radio], katram kādu daļu – uz sevi. Bija, kas negribēja šajā plānā piedalīties. Es biju gatavs. Toreiz bija cita situācija valstī. Tagad man liekas, mēs būtu pa burbuli nogājuši.

Cik naudas vajadzēja, lai uztaisītu savu radio?
Nezinu precīzi, bet kaut kur ap pusmiljonu. Elektronika, tehniskais nodrošinājums ir ļoti dārgs. Mums bija doma arī par milzīgu digitālu projektu – pāris idejas, kas mums bija tajā laikā, ir paturētas prātā un, iespējams, pie tām vēl atgriezīsimies, savienojot tās ar radio. Jo ir jāskatās nākotnē: interneta ietekmei palielinoties, radio būs viens no retajiem medijiem, kas paliks klasiskajā nišā, un būs jāzina, kā pielāgoties klausītājam. Tajā brīdī, kad tu mašīnā dzirdēsi internetu un caur internetu klausīsies radio,  lai būtu nopietns spēlētājs tirgū, būs jāpiedāvā 20 – 40 dažādu žanru radiostacijas.

Kas finansē jauno radio?
Kad bijām izgājuši dažādus lokus, izrādījās, ka laime nav tālu jāmeklē. Tā bija tepat blakus: bijušās darbavietas Skanstes ielā finanšu direktors Edgars Mencis. Viņš ir paņēmis kredītu. Ja mums labi ies un viss būs kārtībā, nepaies ne desmit gadi, kad visu būsim atdevuši.

Politisko ietekmi nekādu neredzu. Pagaidām man nav nekādu pierādījumu baumām, ka Zigmārs Liepiņš ar projektu kaut kā būtu saistīts. Zigmāru satiku Gustavo prezentācijā – baigi neizskatījās, ka varētu būt! Ja gadījumā ir, tad viņš ir brīnišķīgs aktieris. Vienu gan zinu: viņam ļoti patīk, ka viņa vārdu cilvēki saista ar radio 101.

Daudzi klausītāji gaidīja, vai „neatvilsiet” līdzi uz jauno radio arī Fredi un Ufo.
Ja Andris un Kaspars būtu mūsu laivā iekāpuši – lai paliek memuāriem, vai viņiem tas tika piedāvāts un vai viņi atteicās, vai neatteicās, tad radio 101 būtu control C, control V no radio SWH. Zinu, ka mēs nevaram vinnēt [klausītāju piesaistē] rītu, kamēr viņi ir sveiki un veseli, bet mēs zinām viņu vājās vietas. Ir, piemēram, liela daļa manas paaudzes klausītāju, uz kuriem viņu humors neatstāj pārāk lielu iespaidu. Mums par rītu būs atbildīgs Eduards Švāns, Gustavs Terzens un žurnāliste Zane Peneze.

Ko darīsiet, ja izpratne par to, kādam jābūt radio, pēkšņi atšķirsies?
Biznesā visi grib nopelnīt naudu – tas ir tas, kas vieno. Es teikšu, ka nauda tomēr ir sekundāra. Mana pieredze rāda: ja tu strādā no sirds, kā jūti, ka ir pareizi, tad nauda pati atnāks.

.