Līdz 2028. gadam dubultot, bet ilgtermiņā trīskāršot vietējās militārās industrijas piegādes Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vairāk naudas aizsardzības pētniecībai un inovācijām, paredz otrdien valdībā akceptētā Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025.—2036. gadam.
Valdība otrdien Zemessardzes komandiera amatā iecēla pulkvedi Aivaru Krjukovu, kurš pienākumus sāks pildīt 22. janvārī.
Pirmdien, 105. gadadienā kopš Latvijas armijas karavīri padzina no Pārdaugavas Bermonta-Avalova karaspēku, valstī plaši atzīmēja Lāčplēša dienu. Prezidents Edgars Rinkēvičs uzrunā pie Brīvības pieminekļa godināja Brīvības cīņās kritušos karavīrus. Visā Latvijā notika lāpu gājieni, bet Rīgā, Uzvaras parkā, pasākums Pār Daugavu sasaucoties ar valsts karoga uzvilkšanu.
Salīdzinot ar 2000. gadu, dzimstība Rīgā samazinājusies gandrīz uz pusi. Šogad Latvijā septiņos mēnešos reģistrēti 7476 jaundzimušie, kas ir par 13,5% jeb 1165 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.
Satversmes tiesa atzina par Satversmei atbilstošu likuma normu, ka Krievijas pilsoņiem jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas. ST lietu pērn martā ierosināja pēc vairāku privātpersonu, Krievijas pilsoņu ar pastāvīgas uzturēšanās atļauju pieteikuma. Tiesa uzsvēra, ka Krievijas Federācija ir atzīta par terorismu atbalstošu valsti un apstrīdētā norma nodrošina, ka tās pilsoņi Latvijas teritorijā var uzturēties tikai tad, ja neapdraud valsts drošību.
Šogad pirmajos deviņos mēnešos reģistrēti 10 822 jaundzimušie, kas ir par 1741 bērniņu jeb 13,9% mazāk nekā pērn šajā laika periodā. Šogad ir vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos 100 gados. 1. oktobrī provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1,876 miljoni.
Saeimā ar 53 balsīm apstiprināts premjerministres Evikas Siliņas (JV) Ministru kabinets. Koalīcijā ir trīs partijas — Jaunā Vienotība, ZZS un Progresīvie. Visvairāk amatu valdībā ir JV, septiņi ministri — finanšu, izglītības, tieslietu, ārlietu, iekšlietu, VARAM un veselības. ZZS pārstāv četri ministri: labklājības, zemkopības, ekonomikas, klimata un enerģētikas. Progresīvajiem ir trīs ministri — satiksmes, aizsardzības un kultūras. Valdības deklarācijā ir 39 punkti. Līdz gada beigām plānots pabeigt žogu uz robežas ar Baltkrieviju, veicināt banku konkurenci, nostiprināt kopdzīves regulējumu un izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka tomēr nolēmis demisionēt un ceturtdien viņš par valdības demisiju informēs prezidentu. Kariņš aicināja Jauno Vienotību virzīt jaunu premjera amata kandidātu un apliecināja, ka viņš nebūšot nākamās valdības vadītājs. Kariņš uzskata, ka Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts (AS) bloķē darbu valdībā. Prezidents Edgars Rinkēvičs pēc ceturtdien plānotās tikšanās ar Kariņu sāks politiskās konsultācijas ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām. NA un AS ir gatavi strādāt cita JV premjera valdībā, bet joprojām ir atturīgi par koalīcijas paplašināšanu.
Egils Levits paziņoja, ka tomēr nepiedalīsies Valsts prezidenta vēlēšanās. Pārvēlēšana neesot viņa pašmērķis, turklāt jāņem vērā «patlaban briestošā de facto koalīcija ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem». Jaunā Vienotība prezidenta amatam izvirzījusi ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), savukārt opozīcijas partija Progresīvie — biedrības esiLV vadītāju Elīnu Pinto. Trešais kandidāts ir Apvienotā saraksta izvirzītais uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Nacionālā apvienība (NA) pirmdien nolēma virzīt Valsts prezidenta vēlēšanām līdzšinējo prezidentu Egilu Levitu. NA pirms lēmuma pieņemšanas tikās ar Levitu, kurš partijai izklāstījis savu nostāju. Pašlaik koalīcijā nav kopēja kandidāta Valsts prezidenta amatam. Apvienotais saraksts nominējis uzņēmēju Uldi Pīlēnu, bet Jaunā Vienotība paudusi atbalstu Levita atkārtotai ievēlēšanai. Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) pieļauj, ka koalīcija tomēr varētu vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pagājušajā nedēļā ieradās oficiālā vizītē Ukrainā un tikās ar prezidentu Volodimiru Zelenski un citām augstākajām amatpersonām.
Saeima pirmdien izskatīšanai komisijās nodeva likumprojektu par valsts budžetu 2023. gadam. Budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljards eiro, izdevumi — 14,673 miljardi eiro. Komisijām nodoti arī ar budžeta likumprojektu saistītie grozījumi vairākos likumos. Budžetu skatīs divos lasījumos. Pirmais plānots 17. februārī, otrais — 8. martā.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
