Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls. Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.
Vai ieguldīt nekustamajā īpašumā ir izdevīgi? Vai tas ļauj «kompensēt» inflācijas ietekmi un vēl nopelnīt? Šos jautājumus uzdevām diviem pieredzējušiem nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem.
Kā neattapties neizremontētā pieliekamajā, sauktā par «kompaktu studiju»
Latvijas dzīvojamā fonda kvalitāte ir kritiskā stāvoklī, tomēr tā atjaunošana pēdējās desmitgadēs notiek visai pieticīgos apmēros: Latvijā pēdējo 5–6 gadu laikā bijis vismazākais no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu ēku skaits Baltijas valstīs. Sabiedrība tiecas uz videi draudzīgāku, ilgtspējīgāku dzīvesveidu, taču vairums rīdzinieku joprojām dzīvo ēkās ar ārkārtīgi zemu energoefektivitāti, bet jaunu, pieejamu mājokļu, uz kuriem pārcelties, nav daudz. Turklāt esošās likumdošanas ietvarā arvien sadārdzinās jauno projektu pašizmaksa, liekot nekustamo īpašumu attīstītājiem jautāt, cik ilgi vēl izdosies saglabāt vidējai rīdzinieku mājsaimniecībai pieejamu dzīvokļu cenu līmeni.
Tūkstoš dolāru, kas pērnā gada sākumā ieguldīti amerikāņu Teslas vai latviešu Grindeka akcijās, gada laikā ir nesuši vairāk nekā 100% peļņu. Un tie ir tikai pāris piemēru, jo pērnais gads investoriem ir bijis viens no labākajiem. Kādu ienesīgumu ir sniegušas dažādas finanšu un arī īpašuma investīcijas — par to Ir Nauda apskatā
Nav noslēpums, ka noīrēt dzīvokli Rīgas centrā kļuvis gandrīz vai par neiespējamo misiju, – pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, kas rada būtisku cenu kāpumu. Tā augusta vidū vēstīja Latvijas televīzija. Viens no faktoriem ir pieaugošais pieprasījums. Taču stāstam ir arī otra puse – stagnējošs piedāvājums. Šāda nesabalansētība ir vērojama gan īres, gan arī pārdošanas tirgū. Proti, vairāku bremzējošu apstākļu ietekmē Rīgā netiek uzbūvēti un arī renovēti gana daudz dzīvokļu.
Vēl pavisam nesen dzīvokļa iegāde vai tā īre pašā Rīgas centrā bija iespējama tikai luksusa klases dzīvesveida piekritējiem, jo cenu līmenis labākajos un sakoptākajos centra namos pēdējo gadu laikā ir bijis nemainīgi augsts. Tagad, tirgus tendenču maiņas rezultātā, dzīve galvaspilsētas sirdī kļūst pieejamāka un piesaista vairāk vietējos pircējus, t.s., premium segmenta klientus.
Īres tirgus Latvijā patlaban atrodas diezgan smagā situācijā. Atrast dzīvokli īrēšanai ir gandrīz neiespējami. Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, un īres cenas šā iemesla dēļ ir krietni augstākas par iedzīvotāju maksātspēju. Kā izpētījuši Swedbank Finanšu institūta analītiķi, Latvijā īres tirgus problēmas ir izteiktākas nekā Lietuvā un Igaunijā, jo pie mums ir augstāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvokļus īrē. Piemēram, Igaunijā krietni lielākai iedzīvotāju daļai mājoklis ir īpašumā.
Vai tas, ka dzīvokļa cena Rīgas centrā ir 2000 eiro par kvadrātmetru, nozīmē, ka atkal tuvojas krīze? Šādi un līdzīgi jautājumi tiek nereti dzirdēti publiskajā telpā un saviesīgās sarunās. Īsā atbilde uz tiem ir: “Nē”, jo šodien ir kardināli atšķirīga situācija nekā pirms desmit gadiem – Latvijas ekonomikas struktūra ir citādāka, tā ir krietni stabilāka, kā arī cilvēki šodien ir daudz piesardzīgāki. Ņemot vērā, ka ekonomikas izaugsmei, kuru piedzīvojam tagad un piedzīvosim nākamajos gados, ir zināmas asociācijas ar izaugsmei sekojošo 2008. gada krīzi, apskatīsim šīs atšķirības detalizētāk.
Mēs Latvijā vēl nekad neesam dzīvojuši tik labi kā šobrīd — šos vārdus pēdējā laikā bieži dzirdam no ekonomistiem un politiķiem. Ir Nauda nolēma izanalizēt būtiskos attīstības rādītājus, kas raksturoja dzīvi Latvijā «trekno gadu» pīķa laikā un šodien. Kā tad īsti ir?
Nekustamā īpašuma tirgū šobrīd vērojama aktivitāte – ko veicinājusi iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugums, cenu kāpums īres tirgū, kas nereti pārsniedz kredīta maksājuma summas, kā arī banku interese kreditēt pirkumus jaunajos projektos. Zīmīgi, ka Latvijā, pretēji pasaules tendencēm, pie sava mājokļa steidz tikt tieši tūkstošgades paaudze jeb iedzīvotāji, kuru vecums šobrīd ir ap 30 gadiem. Kas tad raksturo šo paaudzi kā mājokļa pircējus?
Patlaban nekustamā īpašuma tirgū jauno projektu segmentā vērojama zināma rosība, ko pamato ne tikai iedzīvotāju vēlme pēc labākas mājvietas, bet arī racionāli izsvērts lēmums par dzīvokli kā ilgtermiņa investīciju. Iedzīvotājiem, kuriem patlaban ir brīvi finanšu līdzekļi, iegādājoties neliela izmēra dzīvokli un to izīrējot, ienesīgums no darījuma svārstās 7% līdz pat 10% robežās. Tos nevar salīdzināt ar banku “īpašiem” depozītu piedāvājumiem ar 2% likmi. Kā tas iespējams un kas būtu jāņem vērā, ieguldot līdzekļus nekustamajā īpašumā?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
