Kopdzīvošana kļūst aizvien populārāka Eiropas pilsētās kā elastīgs, sabiedrisks un pieejams dzīvesveids.
Visā Eiropā ir arvien grūtāk atrast dzīvesvietu par saprātīgu cenu. Kādi ir iespējamie risinājumi?
Lielākais ugunsgrēku skaits parasti tiek fiksēts gada pirmajā ceturksnī, tai skaitā šogad. Parasti tas ir saistīts ar apkures sezonas beigām, kad apkures sistēmas ir “nogurušas”, bet februārī vai martā uznāk bargākais sals. Tomēr šā gada pirmais ceturksnis izceļas ar ļoti lielu atlīdzību apmēru – vairāk nekā miljonu eiro. Tas pārsniedz pagājušo gadu pirmā ceturkšņa atlīdzības vairāk nekā trīs reizes. Tam ir vairāki iemesli, taču secinājums viens – lai sevi patiešām pasargātu, pašlaik ir ļoti rūpīgi jāizvērtē īpašuma polises nosacījumi attiecībā uz īpašuma atjaunošanas izmaksu segšanu, kā arī jāapzinās paša loma drošības noteikumu ievērošanā.
Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls. Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.
Zigurdam piešķirtais dzīvoklis pirms remonta. Foto no personīgā arhīva Foto -
Ēkas ir vienas no lielākajiem piesārņojuma un siltumnīcas efekta avotiem uz šīs planētas – būvniecība, ar to saistītās ražošanas nozares un piegādes ķēdes rada aptuveni 40% no kopējām CO2 emisijām. To apzinoties, daudzi nozares uzņēmumi par vienu no saviem biznesa stūrakmeņiem noteikuši ietekmes uz klimatu samazināšanu, veltot lielu uzmanību atbildīgai resursu plānošanai un ar vides saglabāšanu saistītu jautājumu risināšanai. Vienlaikus Krievijas kara Ukrainā ietekmē šie jautājumi kļuvuši vēl svarīgāki un izaicinošāki, liekot meklēt jaunus veidus un risinājumus, kā reaģēt ātri un pielāgoties, lai nodrošinātu uzņēmumu ilgtspēju.
Ātri pārskatot statistiku par mājokļiem Latvijā, rodas iespaids, ka, salīdzinot ar citām augsti attīstītām valstīm, esam labā situācijā — privatizācijas dēļ daudzi dzīvo mājokļos, kas viņiem pieder, īre un hipotekārais kredīts nav jāmaksā, vidēji mājokļa izmaksas nav liels slogs Latvijas iedzīvotājam.
Jaunu dzīvokļu namu un privātmāju būvniecība ilgu laiku ir bijis viens no ekonomikas un sabiedrības attīstības raksturlielumiem. Ja projektē, būvē un pērk jaunus mājokļus, tātad cilvēkiem ir ticība rītdienai un lielākiem ienākumiem, bet attīstītājiem ir ticība tam, ka pārtikušu cilvēku skaits pieaugs. Rīgas salīdzināšanā ar Tallinu un Viļņu tieši mājokļu un biroju skaits bija kļuvis par pierādījumu tam, ka mūsu ekonomika attīstās mazliet gausāk. Šogad “mājokļu jautājumā” ir ienākušas divas nozīmīgas novitātes, kas ir mainījušas ierasto skatu: sen nepieredzēts cenu kāpums un neskaidrība par rītdienu. Abu šo faktoru ietekme ir un būs jūtama, taču vienlaikus ir laba ziņa – mājokļu projektēšana, būvēšana, iegāde un finansēšana turpinās un turpināsies.
Latvijas dzīvojamā fonda kvalitāte ir kritiskā stāvoklī, tomēr tā atjaunošana pēdējās desmitgadēs notiek visai pieticīgos apmēros: Latvijā pēdējo 5–6 gadu laikā bijis vismazākais no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu ēku skaits Baltijas valstīs. Sabiedrība tiecas uz videi draudzīgāku, ilgtspējīgāku dzīvesveidu, taču vairums rīdzinieku joprojām dzīvo ēkās ar ārkārtīgi zemu energoefektivitāti, bet jaunu, pieejamu mājokļu, uz kuriem pārcelties, nav daudz. Turklāt esošās likumdošanas ietvarā arvien sadārdzinās jauno projektu pašizmaksa, liekot nekustamo īpašumu attīstītājiem jautāt, cik ilgi vēl izdosies saglabāt vidējai rīdzinieku mājsaimniecībai pieejamu dzīvokļu cenu līmeni.
Katra jauna paaudze nāk ar savu pienesumu tendenču maiņā. Tas attiecināms arī uz ekskluzīvo segmentu nekustamo īpašumu jomā, ko patlaban globālā mērogā sāk diktēt millenials paaudzes pārstāvji, mainot izpratni arī par to, kas ir jaunais luksuss. Un, lai gan Latvijā ekskluzīvo īpašumu pircēji pārstāv dažādas paaudzes un pieredzes, savā praksē redzam, ka milleniāļu ieviestais kvalitātes standarts ir aktuāls visiem. Interesanti, ka patiesībā tā ir atgriešanās pie ilglaicīgām pamatvērtībām, kas būtiskas kvalitatīvai dzīvei. Tāpēc tirgū vadošās pozīcijas nostiprina tie nekustamo īpašumu attīstītāji, kuri spēj piedāvāt šādas vērtības.
Vēl pavisam nesen dzīvokļa iegāde vai tā īre pašā Rīgas centrā bija iespējama tikai luksusa klases dzīvesveida piekritējiem, jo cenu līmenis labākajos un sakoptākajos centra namos pēdējo gadu laikā ir bijis nemainīgi augsts. Tagad, tirgus tendenču maiņas rezultātā, dzīve galvaspilsētas sirdī kļūst pieejamāka un piesaista vairāk vietējos pircējus, t.s., premium segmenta klientus.
Dzīvokļa īpašnieku maiņas gadījumā pircējam ir jābūt oficiāli informētam par parādiem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
