Kā neapmaldīties biezoknī jeb Dažas idejas saprātīgai mežu un cilvēku aizsardzībai

Tā sauktās “dabas aizsardzības” mērķis nav aizsargāt dabu. Un nepavisam ne kaut kādus privātīpašniekiem piederošus mežus, kam pēc taisnības vajadzētu būt tautas īpašumā un vides aizstāvju uzraudzībā. Uzdevumi ir citi, veseli divi:
1.Nodrošināt ar algām pie amatiem tikušus oficiālos dabas sargus un viņus apkalpojošos zinātniekus;
2. Dot iespēju sevi pašam un pasaulei apliecināt uz produktīvu un reāli atbildīgu darbu nespējīgus aktīvistus. Un veiksmes gadījumā ierakstīties pirmajā sugā vai vismaz zaļos deputātos.
Abas kompānijas vieno piedalīšanās visādās aktivitātēs, globālās konferencēs, prāta vētrās u.c. Tur vairs nav būtiski vai lidojumi, viesnīcas un labas pusdienas apmaksātas par komandējamu naudām vai jaunmodīgo “projektu” finansēm. Abos gadījumos par to pienākas maksāt man un šķiriski nīstamajiem mežu privātīpašniekiem. Mazāk veiksmīgajiem gan nākas apmierināties ar demonstrācijām, gleznu apķēpāšanu un pielīmēšanos pie asfalta, bet i tas labi – var sajusties kā pasaules glābēji, pašvērtība paglaudīta.