Spēle ir galā?

liekulīgi diezgan – ja valsts paaugstina pensionēšanās vecumu, tad valstij jāgādā par darba iespējām pēc pusmūža. Tagad var nomirt vien no bailēm par nenodrošinātām vecumdienām. Pensijas jau valsts mums nospēlējusi skandināvu bankām . nu vismaz manu.

otra lieta – ķermenis sabruk un saruk – man tā ir nenormāli smaga trauma –
man joprojām patīk jauni vīrieši – bet man viņi vairs uzmanību nepievērš – nu daba, es saprotu, bet nu nežēlīga bez gala
ir jau tā luīze buržua, o kīfa utt, bet nu es diez vai varu uz to ceret

nesen braucu autobusā un man pretī apsēdās īsts skaistulis, dzēra ūdeni un ar tām zaļajām vanaga acīm kā no augšas uz mani apskatījās – mana sirdsniņa gandrīz pamira – tāds skaistums – es vairs varu tikai noskatīties – nu tas ir briesmīga

ir jau arī maniaki – vecenīšu bieds – reiz braucu no darba, izkāpju no busa un mani pēkšņi uzrunā jauns vīrietis un saka- ti mņe nrāvišja , mog bi perespatj stoboj – es vēl paskatījos apkārt, vaiiņš neskatās uz mani bet runā ar citu – nē – bijām divi – nu te bija skaidrs, ka izvarotājs – speciālizējies uz tantem – jo es ziemā staigāju dūnu mētelī – bālu un skumju seju – nu gribot tur neko patikamu nevar saskatīt
par Ukrainas karu prātā ir šausmas ,ka krievi 86 gadus vecu tanti izvarojuši –
nu jā -kā ir jādzīvo – bet – nevajag melot, ka tas ir , nē, k a tas nav nekas slikts

tas ir ļoti skumjš, bezgala skumjšs dzīves posms