Manas govis ir laimīgas

Слышал от видземских фермеров рассказы, что им в начале 90-тых всеми путями запрещали сохранять что-то типа колхозов. Никаких паев, каждый сам по себе-это все пережитки СССР. В итоге у одного трактор, у второго телега и попробуй теперь договорись, кто кому платит и кто виноват в случае поломок.

А вот отец автора оказался мудрее.

Nu beidziet, par kādu “govju laimi” var runāt, kad dzīvnieks visu mūžu pavada betona sienās un pļavu redzēt tam nav lemts? Arī govju ziņkāre nav laimes rādītājs, jo ikviena dzīva radība, ieskaitot cilvēku, diendienā redzot vienas un tās pašas sejas un pēcpuses, interesi izrādīs par jebko citu. No šāda skatu punkta saimnieks un arī raksta autors ir tipiski pašpasludinātā radības kroņa eksemplāri.