Enerģijas pašpietiekamības nozīme Latvijas nākotnei

“Aktīvos lietotājus” vajag ierobežot, citādi saulainās vasaras dienās būs elektrības pārprodukcija, kāda tā ir bijusi jau iepriekšējā vasarā. Un nebūs nekādas “enerģētiskās neatkarības”, ja ražošanas jaudas ir atkarīgas laika apstākļiem. Vienīgās “baterijas”, kuras var nodrošināt enerģētisko neatkarību (jo to var uzkrāt vairākiem mēnešiem) ir fosilais kurināmas, šķelda vai kodolenerģija. https://ir.lv/2023/10/17/par-atjaunigiem-energijas-avotiem-kodolenergiju-un-fosilo-kurinamo/

Par naudu, ko pēc krievijas FSB emisāra Savicka rīkojuma uzcēla TECII 2. kārtu, varēja sacelt jaunas, vai pārbūvēt vecās katlu mājas par lokālām koģenerācijas stacijām ar kopējo elektrības jaudu, vismaz 150% no tās, ko ražo TECII2. kārta. Tās varētu darbināt izmantojot šķeldas, skaidas, niedres, vistu spalvas, attītīšanas ierīču dūņas un cietos sadzīves atkritumus, Tas dotu iespēju būtiski samazināt Latvijas meslus Gazpromam un Itera Latvija, samazinātos elektrības transportēšanas izmaksas lielos attālumos, tiktu atrisināta atkritumu problēma, mazpilsētu un ciematu iedzīvotāju mājokļos būtiski samazinātos vajadzība kurināt krāsnis, nevajadzētu dārgo malku, pielielinātos nodarbinātība. Vētru laikā plaši apgabali netiktu atstāti bez elektrības. Ja TECII 2. kārta vasarās pāri palikušo siltumu izlaiž atmosfērā, tad mazās koģenerācijas stacijas ar jaudu 200 – 500 kw vienmēr atradīs pielietojumu siltumam. Tas būtu siltais ūdens iedzīvotājiem, pirtis, veļas mazgātuves, graudu kaltes un dēļu un šķeldu žāvēšana. Siltuma nekad nebūtu par daudz.
Var pavisam droši apgalvot, ka bumbas un raķetes, kas šodien nogalina Ukrainas sievietes un bērnus finansē tai skaitā Dombrovskis un Kampars, kuri ignorēja speciālistu saprātīgos argumentus pret TECII 2, kārtu un, saprotams, Vienotība.