Grib būt Dūdars

Intervijas iespaidā kaut kad noskatīšos … nē, ne jau Baireitas, Zalcburgas vai Minhenes festivālu ierakstus. 1975.gada “Buratino piedzīvojumus” #БогатенькийБуратино

Par H.Demakovu: brūk Nacionālās Bibliotēkas centrālās kāpnes, vai bijušo Kultūras ministri tas nesatrauc

А Вас не волнует полное отсутствие реакции нынешних властей? Ну хотя бы экспертизу какую, насколько качественно были выполнены работы? Хотя о чем я.. Срок гарантии уже давно закончился…
Да и ответ Демаковой несложно представить: бувузрауги сказали, что все ок, мы работу приняли. Срок гарантии прошел. Что я могу?

Cik saprotu, šobrīd jebkura Latvijas teātra statusa pamatkritērijs ir “black box” zāle. M.Vītols ne ar vārdu nepiemin NT Lielo zāli. Vai Lielā zāle jaunajam direktoram mākslas tradīciju kontekstā kļuvusi par vecmodīgu un nelaikmetīgu?
Šobrīd prātojumi par starptautiskiem sakariem un Baireitas un Zalcburgas festivāliem nedaudz pārsteidz. Jautājums, vai festivālu apmeklēšana jau nodrošina sapratni par kultūras un teātra mākslas procesiem?
Par H.Demakovu: brūk Nacionālās Bibliotēkas centrālās kāpnes, vai bijušo Kultūras ministri tas nesatrauc, atceroties viņas lomu Trīs brāļu epopejā, un, kā to aplūkot no Kanta viedokļa. ..:)

“Ņemot vērā jūsu vēsturi politikā, rodas jautājums, kāpēc Tautas partijas kadrs, kuru savulaik sauca arī par Šķēles cilvēku, nonāk amatā tieši laikā, kad top desmitiem miljonu vērta teātra jaunbūve…” – tā vaicā intervētēja. Domāju pamatoti. Vai konkursa komisija, kas izvēlējās jauno direktoru, izvērtēja visus aspektus viņa piemērotībai. Jāpiebilst, ka Latvijas sabiedrībā M.Vītola kā teātra erudīta vārds kaut kā līdz šim bijis visai pasvešs.