Ukraiņiem ir visas iespējas. Pirmkārt, tur neatrastos tādi nolādēti čekas izdzimteņi, lai viņi mokās nosprāgst un to dzimtas iznīkst, kas uzdrīkstētos notirgot ienaidniekam daļu savas valsts teritorijas. Ukraina visus šos gadus valstiskā līmenī ir pieminējusi savus varoņus: UPA karotājus un Šuhēviču, kuri nežēloja savas dzīvības un veselības cīņai pret absolūto ļaunumu un neviens politiķis neuzdrīkstējās izgāzt savu necilvēcisko naidu pret tiem. Nedomāju, ka tur būtu bijuši siles lopi, kas būtu izteikuši gatavību vajāt viņu sirmos veterānus, lai kur viņi neatrastos un kāds nebūtu to veselības stāvoklis, kā mūsu Konrādu Kalēju, piemēram. Ņemot vērā 2014. gada traģisko pieredzi, kad 70% Ukrainas armijas virsnieku, kuri bija Krimā, pārgāja ienaidnieka pusē, nopietni ir veikuši tīrīšanu armijas rindās un, lai nebūtu kas šauj karavīriem mugurās, ir atbrīvojušies no krievu militāristiem, kuri devuši zvērestu psrs, vai krievijai.
Ukrainai ir arī viens ļoti būtisks traucējošs faktors. Tur daudzi joprojām lepojas, ka to tēvi un vectēvi, neskatoties uz krievu sarīkoto drausmīgo etnocīdu, kur tika nogalināti vismaz 7 miljoni ukraiņu, 1939. gadā par Staļinu uzbruka miermīlīgām: Polijai un Somijai, 1940. miermīlīgām: Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Rumānijai, bet vēl pirms tam 1936. iebruka Spānijā un, loģiski, kopā ar krievu necilvēkiem arī marodēja, grieza nost krūtis Eiropas sievietēm, dūra uz durkļiem zīdainīšus un dedzināja dzīvus sirmgalvjus. Tādiem ir diezgan sarežģīti nogalināt tos, ar kuru ģidiem-vojevaķeļiem viņu ģidi-vojevaļi kopā pastrādāja visdrausmīgākos noziegumus pret cilvēci WWII.
Komentāri (1)
QAnon 29.06.2023. 12.44
Ukraiņiem ir visas iespējas. Pirmkārt, tur neatrastos tādi nolādēti čekas izdzimteņi, lai viņi mokās nosprāgst un to dzimtas iznīkst, kas uzdrīkstētos notirgot ienaidniekam daļu savas valsts teritorijas. Ukraina visus šos gadus valstiskā līmenī ir pieminējusi savus varoņus: UPA karotājus un Šuhēviču, kuri nežēloja savas dzīvības un veselības cīņai pret absolūto ļaunumu un neviens politiķis neuzdrīkstējās izgāzt savu necilvēcisko naidu pret tiem. Nedomāju, ka tur būtu bijuši siles lopi, kas būtu izteikuši gatavību vajāt viņu sirmos veterānus, lai kur viņi neatrastos un kāds nebūtu to veselības stāvoklis, kā mūsu Konrādu Kalēju, piemēram. Ņemot vērā 2014. gada traģisko pieredzi, kad 70% Ukrainas armijas virsnieku, kuri bija Krimā, pārgāja ienaidnieka pusē, nopietni ir veikuši tīrīšanu armijas rindās un, lai nebūtu kas šauj karavīriem mugurās, ir atbrīvojušies no krievu militāristiem, kuri devuši zvērestu psrs, vai krievijai.
Ukrainai ir arī viens ļoti būtisks traucējošs faktors. Tur daudzi joprojām lepojas, ka to tēvi un vectēvi, neskatoties uz krievu sarīkoto drausmīgo etnocīdu, kur tika nogalināti vismaz 7 miljoni ukraiņu, 1939. gadā par Staļinu uzbruka miermīlīgām: Polijai un Somijai, 1940. miermīlīgām: Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Rumānijai, bet vēl pirms tam 1936. iebruka Spānijā un, loģiski, kopā ar krievu necilvēkiem arī marodēja, grieza nost krūtis Eiropas sievietēm, dūra uz durkļiem zīdainīšus un dedzināja dzīvus sirmgalvjus. Tādiem ir diezgan sarežģīti nogalināt tos, ar kuru ģidiem-vojevaķeļiem viņu ģidi-vojevaļi kopā pastrādāja visdrausmīgākos noziegumus pret cilvēci WWII.
0