Atmiņas ar morāli

Grāmatu vēl neesmu lasījusi. Vajadzētu. Vakar gandrīz stundu runāju ar savu bērnības draudzeni un abas nospriedām, ka latviešu literatūrā nav ko lasīt. Kaut gan… tā tāda vecu sievu pīkstēšana un tāda vertikālās ass ļodzīšanās sabiedrībā kopumā.
Jo – Jundzes grāmatu par Veidenbaumu neizlasīju līdz galam, bet viņa nav pamanījusi, ka tāda vispār ir. Ļoti gribu izlasīt Vecgrāvja grāmatu par Poruku. Tik jālasa, ko citu teikt.
Laikam jau to, ka lasītāji gaida tādu grāmatu, kas patiktu visiem. Vai gandrīz visiem.

Cita lieta, kas tomēr jāuzraksta, jo citādi tā mani ēdīs kā lietuvēns un mocīs- piektdienas kultūršokā Filips Rajevskis, acīmredzot izvēlēts par avena aizstāvi apgalvo,ka jūgendstila māju īpašnieki, laikam domāti arī cēlēji tādi žuļiki vien bijuši. Ka bandīti ir visi un vienmēr visi bijuši.
Bet vai tā ir, vai Rajevskis to apgalvoja aiz nezināšanas, vai aiz sava ļaunuma, savas pakalpošanās, izkalpošanās bagāto priekšā dēļ. Katrā ziņā – es nespēju tādas muļķības piedot un vilšanās ir milzīga.

Arnis Rītups LR1 raidījumā saka, ka visā pasaulē ir izzuduši inteliģenti. Izzuduši domātāji. Nu Pītersons un Žižeks vēl ir, brt kopumā jāpiekrīt. Situācija Latvijā ir traģiska, esam kļuvuši vienkārši stulbi.

Un tad ir jautājums, cik inteliģenta, cik īpaša ir vai nav mūsu literatūra un mūsu lasītaji.