Kristīnes Ilziņas krājuma Es neliecināšu pret jums stāsti ir par Atmodas laiku un trakajiem deviņdesmitajiem
Savas atmiņas par Atmodu, puča un barikāžu laiku un mežonīgajiem deviņdesmitajiem sākusi stāstīt paaudze, kuri 80. un 90. gadu mijā bija pavisam jauni cilvēki. Šie stāsti atšķiras no Atmodas līderu paaudzes liecībām, kurās dominē datumi, vārdi, notikumi. Jaunieši tolaik ātri uzķēra pacilātību un brīvības saukļus, taču bieži vien pašiem trūka jelkādas saprašanas par notiekošo, viņus burtiski ierāva mutuļojošajā pārmaiņu laikā.
Kristīnes Ilziņas stāstu krājums Es neliecināšu pret jums ir arī manas paaudzes atmiņas. Daļa sižetu ir rakstnieces fantāzija par kādu dokumentālu notikumu. Kā Akmens galvas par Ziedoņdārzā izdemolēto pieminekli. 1987. gada 20. maijā trīs jaunieši nogāza tēlnieces Lūcijas Žurginas radīto dzejnieka Aleksandra Čaka akmens galvu, šo notikumu plaši atspoguļoja tā laika presē. Kad pieminekli uzstādīja atpakaļ, tie paši jaunieši to nogāza vēlreiz, un rezultātā viņiem bija jāstājas tiesas priekšā. Tieši tāpat kā jaunajiem cilvēkiem, kurus apsūdzēja vilciena Ogre—Rīga demolēšanā leģendārajā Jura Podnieka filmā Vai viegli būt jaunam?
Manī vienmēr ir gruzdējis jautājums — ar ko atšķiras parasta demolēšana no grautiņa brīvības vārdā? Kristīnes Ilziņas stāstā jaunie cilvēki darbojas nevis idejas dzīti, bet aiz enerģijas pārpilnības un muļķības, iespējams, pat īsti nezinot, kas ir piemineklī attēlotais vīrietis.
Arī stāsta Puisis ar plakātu pamatā ir dokumentāls fakts — 1988. gadā 24 gadus veco rūpnīcas VEF strādnieku Modri Lujānu apcietina un tiesā par pretpadomju plakāta izgatavošanu. Kas dzen cilvēku veikt bezcerīgu pilsoniskās pretošanās aktu totalitārā valstī? Rakstnieces atbildes stīdziņas izvijas uz visām pusēm: vecmāmiņas atmiņas par iepriekšējo paaudžu vīriešiem, kam bija jāizcīna savas cīņas, kādā neizskaidrojamā zināšanā par to, kas ir labi un kas slikti, kas stāv pretim kaimiņu nenovīdībai un cietuma dzīves skarbumam. Tēma — kā viena cilvēka politiskā drosme sakustina kaimiņu, kolēģu, ģimenes dzīves plūdumu — atkārtojas arī citos stāstos. Intervijā Punctummagazine.lv autore atklāj, ka viņas tēvs darbojies grupā Helsinki-86, un stāstā Augusta svelmē. Rīga—Maskava meitenīte Inga, kura brauc uz Maskavu slepeni nodot informāciju ASV vēstniecībai, daudzējādā ziņā ir viņa pati.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.