Noķert šausmas avīžrakstos

Patiesībā ne par to gribēju rakstīt.
Ir tāds itāļu rakstnieks Nikola Lagioia. Kāds par viņu teica- itāļu Prusts,kāds – ka nevajag pārspīlēt, Prusts viņš neesot ,bet rakstot izcili skaisti par izcili necilvēcīgām,perversām Eiropas dekadences parādībām- slepkavībām.
Pēdējais hīts esot grāmata,kas balstīta patiesos 2016.g. notikumos Romā. Kad divi modernie eiropieši šoreiz geji, bet nectas galvenais, jo salietojušies kokaīnu, izvarošanas narkotikas,lai kas tas būtu, sadzērušies un nolēmuši uz seksa orģijām uzaicināt kādu skaistu zēnu un tad to nogalināt.
Par šo notikumu un pēc tam romānu raksta,ka tas šokējis ne tikai Romu,bet visu Itāliju. Es iebildu,ka šādi gadījumi,kad cilvēki pārnarkojušies un pārjājujieš sāk slepkavot, nav retums.
Milānā,bagātā amerikāniete taču noslepkavoja nabadzīgu itāļu meiteni narkotiku un seksa trakumā.

Bet nu runa esot par Romu- to cēlo,skaisto kultūras citadeli, par perversiju,ko tā iekļauj sevī un tad dzemdē un par izcilu literatūru. Jo tas Nicola Lagioia rakstot debešķīgi,ja vien saturs būtu cilvēcīgāks…bet varbūt tas tieši ir cilvēcīgs. Esot tulkots 15 valodās.

Man uzreiz prātā nāk studentes Pupiņas nāve un viss ,kas tam sekoja atklājot mūsu sabiedrības perverso seju.

Nav tik mums sava izcilā rakstnieka,kuru pasaule mestos tulkot

Nekad nebūtu to darījusi,bet iznāca būt Romā un reklamēt Ikstenas Mātes pienu – M.Carbonare tulkojumā. Gaidīšu atsauksmes.
Un – bija sarunas par literatūru. Viņiem tāpat kā vāciešiem nacion.lit. balvu saņēmusi polutkorekts romāns- par to,cik “būtiski” ir konfrontēt sevi ar savu patieso seksualitāti, seksuālo dabu drāžoties pa labi un pa kreisi- un kā saka- pāri robežām.
Nu tādu Mario Desiati grāmatu nelasīšu principa pēc. Bet nu tā Eiropa jūk prātā un noriet.
Toties meklēšu Gētes institūtā,ja nē – amazonē – Paolo Gognetti Astoņi kalni. Cik tur gadus iepriekš saņēmis nac.lit. balvu un apraksts izklausās daudzsološs.

Nu jā – nez pie mums laligaba jau bija, kaut kur pa kaktidm nočukstēja, vsi vēl nē?
Kāda tauta,tāda literatūra