Cilvēka necienīga nāve

Kādā barbarismā mēs dzīvojam? !Vienreiz tak būtu jāpanāk, lai aptiekās pārdod morfiju. Zināmiem gadījumiem.

Biju ārzemēs. Ciemojos pie labas paziņas dzīvoklī,kuru varētu raksturot kā jaunā projekta dzīvoklis.
Un neticēsiet, bet es to izdarīju – izmērīju,cik augsti griesti ir tur un cik mana drauga jaunā projekta dzīvoklī Rīgā. Romā tieši pusmetru augstāki. Bet es to tik ļoti izjutu- augsti griesti un gaiši plaši logi.
Ar ko sākas cieņa un kur tā beidzas, vai kur tā vispār nav sākusies?

Mēs kā sabiedrība cienam viens otru?

Man bija tik daudz sarunu par visu ko- par feminismu,par migrāciju,par kultūru,vēsturi utt. Un tik vien bieži skanēja no itāļiem vārdi – humanity – humānisms. Mums ir čekisti,viņiem mafijnieki,bet mums nav tā vārda – cilvēcība ikdienas sarunās, darbībās vienam pret otru. To ļoti izjutu.

Jā un Romā uzzināju,ka labas bērnības draudzenes dēls izdarījis pašnāvību. 27 gados pakāries. Kāpēc ?

Būtu jau dīvaini,ka piedzimstot cilvēkbērnus ignorē, atstāj nomiršanai, kā tikko kasjauns.lv lasīju par zīdaini ar covid 19 smagu saslimšanu,kam pusi dienas ārsti klāt nav nākuši, bet nomiršanu organizētu kā pie cilvēkiem.
Es būtu par prioritāti bērnu tiesībām uz cilvēkcieņu.
Ja neesi pratis sev sarūpēt mantu ar ko samaksāt par cieņpilnu aiziešanu,vai ja neesi praties aizbraukt no valsts,lai to darītu- tad ir tā kā masveidā tas pie mums notiek- kā sunim nolīst malā nomiršanai.