Kā rakstīt kara apstākļos?

Ja IR komanda ir nevis agresīvi jaunboļševiki,bet godīgi žurnālisti,tad viņu pienākums ir uzrakstīt ,vai tā dāma ,kyra apsūdzēja tomasu pārupu medijos, beidzot aizgāja uz policiju. Vai viņai beidzot tika paskaidrots,ka mums ir šausmīgi kliba tiesu sistēma,bet tā ir cerību kalns salīdzinājumā ar barbariskajām traku feministu- jaunboļševiku uzsāktajām cilvēkmedībām.
Medijiem jāuzņemas atbildība par to,ko sludina, ko stāsta un par ko klusē.

Atbildība ir viena no, bet varbūt – bija viena no Eiropas vērtībām. Tad pierādiet to darbos,nevis …nu labi,lai paliek rupjības. Nu cik var

Ir tāds Išiguro Kazuaki – japāņu izcelsmes britu rakstnieks. Viņa stils mani šausmīgi moka – vairāk kā puse grāmatas ir kā pa miglu un tikai beigās var tikt pie jel kādas saprašanas,kas īsti notiek.
Bet notiek tas,ko rakstu – it kā labuma, it kā gaiškas nākotnes vārdā notiek elementāra cilvēcisko vērtību, humānisma dekonstrukcija, noārdīšana

Un kad to izlasi,tad ilgi ir vispārējas nelaimes, bezcerības sajūta

Un vēl. Autore Agra Lieģe Doložko Satori raksta par jaunajām māmiņām un zīdaiņiem. Un tas,kas mani šausmina ir tā visu rakstu pamatideja,ka māmiņas ir baigākās cietējas, ka zīdaiņi baigākie egoisti,bet sabiedrība ir ļaunprātīgu cilvēku bars. Tas ir vēl viens jaunboļševiku uzstādījums ,kas mani šausmina.
Ukrainas kara dēļ vietā un nevietā tiek piesauktas Eiropas vērtības. Jautājums – kas ir Eiropas vērtības?
Kad stiprākais bauda stiprākā privilēģijas ? Vai šodien – 21.gs. sievietes spiež dzemdēt? Spuež taisīt abortus?
Pat ja pēc dzemdībām pārdomāji – atstāj bērnu silītē un dzīvo nost,nevis mokies pati un moci citus.

Nesen biju aiznūjojusi kaut kur – Zasulauks,Šampēteris , Zolitūde. Sapratu,ka netikšu mājās savām kājām, gaidu autobusu. Stāvu brauktgribētāju bariņā, pienāk buss – izgrūžās resna resna sieviete un zem kakla sažņaugusi 5- 6 gadus vecu puišeli , stiepj viņu un kliedz – nožņaugt tevi vajadzētu. Es blisinos un nesaprotu,ko es redzu.
Vai tiešām es vienīgā redzu,ka viena mātīte moka bērnu? Gandrīz sitienu ar durvīm dabūju, bet iekāpu busā un braucu kā apdullusi. Biju aizmirsusi reģistrēt braucienu.
Naktī murgos rādījās,ka Azovstaļ atbrīvojuši 5-6 gadus veci zēni, ka viņus apbalvos un ka kaut kādas frustrētas femjnistes sāk brēkt,ja tādus nedrīkst apbalvot,bet es kluedzu,ka drīkst gan, bet tad pamodos ,jo tās agrssīvās mātītes gribēja man uzbrukt.

Ja tik liekulīga un nežēlīga ir tā lieģes un viņai līdzīgo pasaule – tad labi vien ir,ka esmu pusmūžā

Šo lasu ar šausmām. Jo – visa punctum darbošanās man atgādina boļševiku laikus,kad gaišākas nākotnes vārdā tika iznīcināti miljoniem cilvēku.
Tā ir Laura Brokāne un punctum komanda,kura 21.gs. gaišākas nākotnes vārdā sarīkoja savā portālā divu literātu – cik saprotu – Gunta Bereļa un Rvīna Vardes cilvēkmedības.

Un tad te dirš bumbiņas par ukraiņu dzejnieku atbalstu un vēl nez kādām smalkām maģijām.

Vienus iznīcināt,lai citus audzinātu? To mēs jau piedzīvojām un patiesībā tādai beztiesībai sekas piedzīvojam vēl tagad

Nē un miljons reižu nē boļševiku reinkarnācijai #me too un citu tādu ārprātu vārdā,ko īsteno punctum un kam piespēlē IR.

Ļaunums nestaigā ar āža kāju un cilvēku līķiem apkrāvies…ļaunums var būt tādskā te aprakstīts