«Nebaidieties, bērni ir gudri!»

Man atklāti jaatzīst, ka es loti ļoti daudz ko nesaprotu.
Nopirkt nevaru, bet varu apskatīt un pat izlasīt bērnu grāmatiņas vai nu veikalā , vai bibliotēkā.

Pārslavēto grāmatu par kiosku nesapratu. Skaidrs, ka tā nav grāmata maziem bērniem, bet es arī šaubos vai tā ir gramata bērniem 10 gadu vecumā. Tā varētu būt laba grāmata pieaugušajiem bērniem. Jā, tam es piekrītu.

Tad , par piemēru, I.Melgalves grāmata par Mammu, kas apēda bērnus. Pirmoreiz ialsīju un domāju – labi, tu neko nesaprati, jo esi aizspriedumu varā. Un tagad lasi otrreiz un iedomājies, ka tev ir 0 dzīves pieredze, tu esi bērns – vells par stenderi – nekā. Nekas cits kā neizpratne un nepatika manā prātā par šo grāmatu neviedojās. Lai es kādam pirktu un dāvinātu tādu grāmatu? Par velti neņemtu.

Zīmīgi, ka Nīgale no latviešu autoriem vienīgi savu mammu piemin. Nu es lasu tās latviešu un ārzemju autoru bērnu grāmatas – un brīnos un brīnos, jo nu nepatīk man.
Nu ir tā sajūta, ka tie bērnu grāmatu autori tomēr neuzskata bērnus par gudriem

Taisnības labad jāsaka, ka es šoreiz atzīstu, ka krāsas samelninu, jo tik traiki jau nav. Bet tik labi arī tomēr nav.