Uzmanības centrā cilvēkbērns

Nevaru apšaubīt autora labos nodomus, vien izteikt savu vērojumu un savus secinājumus. Proti- valstī – miera laikos mēs visiem bērniem nespējam nodrošināt vienādas iztikas, mācību un ārpusskolas izglītības iespējas. Bagātie vecāki savus bērnus aizved uz siltām zemēm un tur māca,kamēr nabadzīgo bērnu vecākiem pat elementāra apmācība netiek nodrošināta.

Tas,ka muns ir prezidents,kurš tik turpina kā bauru laika bullis brēkt ,ka valsts ierēdņiem jāceļ algas,bet nav likumos jāstiprina ierēdņu atbildība – tas ir pirmais klupšanas akmens ceļā uz bērnu tiesību īstenošanu.

Laikā kad Bērnu tiesību birojs rīkoja kārtējo starptautisko konferenci bērnu tiesību aizstāvībai, tūkstošiem bērnu neapmeklēja skolu, nesaņēma pilnvērtīgu ēdienu, nerunājot par tādu ekstru kā bērnu psiholoģiskais komforts.

Jā un viena daļa bērnu ,kamēr viņu auzdtāvji gudri sprieda konfetencēs – sēdēja karcerī un bija nepaēduši.

Arī narkotiku un citu atkarību straujš pieaugums ir tomēr šo ierēdņu un citu labdaru bezdarbības rezultāts.

Negribu iztēloties,kā ir ģimenēs,kur 2.adventē nedegs ne svecīte, nesmaržos ne pīrādziņš…