Vēl nebijis gadījums

Kroders.lv viltus recenziju laiks. Kritiķu priekšstati kā uz delnas, bet tas arī viss. Neinteresanti. Pavēroju, atsauksmes nevienas. Diskusiju telpa tukša. Vienīgi varbūt pašiem interesanti.
Kad publiskajā telpā ienāk A.Hermanis, tā komentāru birumi, sabiedrība atdzīvojas. Cik mums ir to personību, kas trāpa ar savu domu un raisa rezonansi? J.Domburs arī nav vajadzīgs. LTV toties regulāri pasūta A.Kaktiņa pētījumus par reitingiem, kuš tik ļoti ilgojas pēc jaunām partijām.
Te par J.Žagaru:
https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/dailes-teatra-direktors-zagars-pern-nopelnijis-gandriz-80-000-eiro/ Dikti jau daudz to jomu Dailes direktoram.

Kad J.Vimba informēja par darbinieku algu samazinājumu dīkstāves laikā Nacionālajā teātrī, tajā skaitā arī savas algas samazināšanu- nodomāju – sākt ar sevi – nepavisam nav peļami.
No malas raugoties, teātru direktoriem, salīdzinot kaut ar ministrijām, algas ļoti iespaidīgas, bet ministrijas valsts sekretāra atbildības joma tomēr ir lielāka kā viena teātra vadīšana, ne tā?
Nesamērība caur un cauri pie mums.
Pārsvarā deķīša raušana katram sev, savai nozarei. Nesen pārvēlēja LTDS vadītāju, domāju, ka arī te lomu nospēlēja spējas un prasmes naudu izsist. Varbūt kļūdos, intuitīvi tā liekas. Bet raustīts tiek visu mūsu kopējais budžets – vienam bagātīgi, otrs pliks.
Un beidzot, Dailes menedžments pret “ierindnieku” – tiesu darbi uz kopējā pandēmijas fona, kad daudzu dzīvības mata galā, kaut kā neloģiski. Kas ar ko šajā laikā dzīvo…

Cita lieta – ka es stingri turos pie pašas noteiktajām sankcijām un latgaļu šovinista – valsts šķēlēja kairiša dēļ tik un tā uz Dailes teātri neiešu.

Tas,ka Žagars aktieri pielīdzina sportistam ir prasta maucība – trula iedomība un augstprātība un esmu 100 % droša,ka šis bumerangs

Ar aktieri Zāli spēju identificēties par 102 %.
Gan attiecībās ar priekšniecību, gan kolektīvu, gan sistēmu.

Es tik ļoti ļoti gribētu viņam palīdzēt. Bet nespēju uzreiz iedomāties kā tieši es varētu. Jo ir šaura svītriņa starp atbalstu un žēlošanu.

Ja mēs būtu solidāra, inteliģenta sabiedrība, būtu kultūras nami, bibliotēkas,kuras solidarizētos ar aktieri un uzaicinātu viņu uzstāties ar viņa iestudējumu. Ir taču skolas, Raiņa un Apazijas muzeji,kur KZāles iestudējumam būtu īstā vietā.

Bet – spējiet iedomāties,ka zviedzošie gludsejainie sabiedrisko mediju žurnālisti spriestu par to,kā būtu jānotiek radošo personu talanta un spēju vērtējumam un ja reiz nepieciešams – atlaišanai?
Kā atlaida no darba mūsu kultūras kanonos esošos Vīgneru, Smiļģi – vēl tos pašus tv diktorus utt.

Kurš režisors pieprasīs aktieri, no kura direktors vēlas atbrīvoties? Pastāv taču arī režisoru atkarības ķēdīte. Nevajag demagoģiju. Bez tam savā laikā daudzi nav bijuši pieprasīti, arī tādi spoži uzvārdi kā V.Artmane, A.Grūbe… Vienīgi A.Hermanis dažus atcerējās Pīķa dāmā un Kaijā, kad citiem viņi bija “norakstīti”. Galu galā arī bez E.Pāvula varēja iztikt. Tā ka argumentācija par pieprasījumu ir ļoti atkarīga no apstākļiem.
Grupējumi valsts teātros neko labu neliecina, jo tas nav godīgi pret pārējiem kolēģiem. Bet dibināt savas privātas vienības, acīmredzot, nav tik vienkārši – nav to garantiju algu tāmēs (arī direktora). Par arodbiedrībām: super J.Žagara secinājums par grašu samaksu seriāļos, un tikai.
S.Radzobe kā VISU LAIKU izcilākos aktierus TV24 nosauca R.Rudāku un J.Žagaru. Vai tas nav atstājis pēdas direktora domāšanā? Pašapziņa jau ir laba lieta, bet visatļautība – turklāt saistībā ar amatu ?
P.S. “Un mūsu saruna pārsvarā ir par spēju saglabāt pašcieņu un cilvēcību krīzes apstākļos. Ļoti piemērota tēma mūsu laikam.” Laurai paldies par sarunu.

[Viņa pastāvīgā skatuves partnere devās dekrēta atvaļinājumā, taču darba līgums paredzēja, ka pēc atgriešanās viņai pienākas visas iepriekšējās lomas. «Viņa bija zaudējusi formu un vairs nevarēja izpildīt lēcienus — un nelēca arī! Savukārt partnera līgumā rakstīts, ka viņš var viņu necelt, ja viņa ir smagāka par konkrētiem kilogramiem. Un viņš necēla!]
Cik noprotu, šajā gadījumā nav bijis īstais līgums. Par to bija jādomā, kad slēdza līgumu. Un vispār šādos gadījumos viņai pienāktos pensija, bet viņam – cita partnere,
Par hokeju: viņu līgumos, manuprāt, ir atrunāts, kas notiek, kad vairs “nevelk”. Cik esmu lasījis – jāmaksā nolīgtā summa līdz līguma beigām, ja nav nolīgts citādi.
Arī šajā gadījumā vadībai bija jādomā pie līguma slēgšanās. Tagad, ja nevar atrast iemeslu atlaišanai, vismaz alga būtu jāturpina maksāt, bet, ja nav galīgs pļēgurs, gan jau, ka labs režisors lomu piemeklētu. Mobings (kaut vai nepieteikšana skaļrunī un spiešana mēģināt vienam) gan būtu izskaužams.