Uzvaras parka antoloģija un nākotne

Cik lielā mērā arhitektūra un būvniecība ir brīva no politikas, tā pati pilsētplānošana?
Vai tendence bīdīt ārā no centra uz nomalēm saimnieciskās funkcijas ar ietekmi uz vidi – vai tā nav šķirošana?
No auto transporta brīvas vai daļēji brīvas centra ielas uz neatrisinātas satiksmes organizācijas un ilgstošu sastrēgumu rēķina šaurajās nomales ielās, kas nav paredzētas intensīvai satiksmes slodzei tā pat, kā pag. gs. s. strādnieku dzīvojamo māju apbūve ar slikti izsauļotiem un ventilētiem 1-2 istabu dzīvokļiem. Vai arī fabrikas pārcelšana no darījumu un atpūtas centra NHC, Sporta ielas 2 uz dzīvojamo kvartālu Rīgas vēsturiskā centra AZ, it kā tur iedzīvotāji nespētu novērtēt kvalitatīvu un ilgtspējīgu dzīves vidi.

Turpinot politizēt būvniecību, mēs atgriežamies pie geto principa- katrai kopienai savu teritoriju. Atliek sadalīt Rīgu, tāpat kā Jeruzālemi, krievu un latviešu daļās, vai kā Hermaņa izrādē “Vēstures izpētes komisija” divās Rīgās.
Laikmetīgās mākslas kolekcijas eksponēšanas iespēju nogremdēja valsts, kopā ar ABLV. Muzeja projekts ir gatavs, bet valsts šo dāvanu nepieņem.

Vienmēr uzdodu jautājumu – kāds ir mērķis. Ja nav skaidras motivācijas, vislabāko ideju var padarīt nebaudāmu.
Ir piemēri, kur privātmāja-uzņēmums ar domu palīdzēt baznīcai uzturēt vidi tiek faktiski iecelta piemineķļa teritorijā. Kāda ir mācība – ir jāsaprot, kurā brīdī līdzeklis ir kļuvis par mērķi un baznīca no dominantes ar kopīgu piebraucamo ceļu-aleju,vispirms vizuāli, pārtop par daļu no privāta pagalma.
Domājot par koncertzāli blakus monumentam, ir jābūt skaidram, kā tiks risināts šo divu dominanšu dialogs, lai koncertzāle vienā brīdī nekļūtu par piedevu neviennozīmīgi vērtētam politiskam monumentam. Kā zināms, kas maksā, tas pasūta mūziku. Līdziga situācija ar LLMM, kur laikmetīgās mākslas kolekcija, kas ilgstoši nav atbilstoši pieejama sabiedrībai, zināmā mērā, kļūst par daļu no attīstītāju projekta.

Doma, ka “monumenta novietojums pilsēttelpā uz ass un mērogi padara mazticamu aizklāšanu” ir pamatota, un ideja “to pārvērst par debesskrāpju zonu” jau realizējas Varšavā, kur blakus Staļina kāzu tortei tiek būveti debesskrāpji, arī augstākais Eiropā. Varbūt Uzvaras parkā, aiz monumenta uzbūvēt koncertzāli?

Izsmeļošs raksts. Ideja sakoncentrēt vēsturi vienā nelielā teritorijā, skaidrojot un konfrontējot, neatrisināto vēstures pretrunu dēļ, nes līdzi ētiskus jautājumus. Vētures cīņas ir izcīnītas, to dalībnieki ir jāpiemin un jāgodina. Vēstures mācība un ētiskais pamats, ka upuris nav veltīgs, uzliek atbildību, tai pat laikā šādās piemiņas vietās, kur koncentrējas cīnītāji no dažādām frontes pusēm, šī atbildība sadzīvo ar samierināšanos, kā ētisko kodolu.
Robeža starp zonām nav frontes robeža. Šodienas cīņas ir jāizcīna ar šodienas iespējām, diplomātiskā ceļā.
Aliču un aizaudzēšanas ideja, sekojot zināmam piemēram, neiztur kritiku un nešķiet pieņemama.
Monumenta novietojums pilsēttelpā uz ass un mērogi padara mazticamu aizklāšanu, ja nu vienīgi to pārvērš par debesskrāpju zonu. Drīzāk – pozitīva vēsts un apliecinoša ideja, kas aizvirza perifērijā un aizaudzē rētas. Esošais risinājums, kur momuments vizuāli un ideoloģiski dominē pilsēttelpā sevi ir izsmēlis, jo uztur konfrontāciju un postpadoju telpu.

autoram
Kad Baltā nama Ovālā kabinetā sēdēs ģem-parķijas bosu kādreizējā dežūrmauka, Harris, tiks noslēgta Jalta II un Rīgas skolēni 1. septembrī uz Karātavu laukumu nesīs ziedus “atbrīvotājiem”

Šveikam taisnība!
Koncertzāles būvniecība tieši aiz Uzvaras monumenta tiešām “noteikti nepārprotami demonstrētu, ka šis nav Latvijas piemineklis”, un mūsu saistības ar Krieviju attiecas tikai uz pašu monumentu – obelisku un pieminekļu ansambli, bet ne uz visu Uzvaras parku.
Starp citu Pētera parku 1910.gadā Kufalts projektēja kā villu rajonu ar tautas parka funkciju kā sekundāru, līdzīgi kā tas ir viņa projektētajā Mežaparkā.

Es jau vaīrākkārt esmu minējis šo vietu kā vislabāko koncertzāles būvniecībaai . Bet ap memoreāu iestādīt mežu un kaukāza plūmju biezokni , tieši tāpat kā krievi aizsedza J.čakstes pieminekli Mežakapos.