Žannas d’Arkas lūgšanas

Diemžēl ne par mākslu, bet par “hipsterīgo Sporta 2 kvartālu, saldumu fabriku” un pašvaldības un kutūras funkcionāru lomu attīstot to vai citu pilsētas teritoriju. Atbilstoši likumdošanai pašvaldības funkcija ir, izstrādājot teritorijas plānojumu, noteikt dzīvojamās, industriālās, zaļās u. c. veida zonas. Tas, ka tiek attīstīta kāda pilsētas daļa, ir kopējs ieguvums, bet tas nedrīkst notikt uz citas teritorijas ierobežojumu vai degradācijas rēķina. Pēdējos gados vērojama pašvaldības un investoru interese par Skanstes, Hanzas ielas rajonu, ir vispārēja tendence izcelt rūpnīcas ārpus pilsētas. Cita lieta, kad rūpnīca tiek pārcelta, ieliekot to pilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, koncentrēta un sablīvēta dzīvojamajā kvartālā. Infrastruktūras izdevīguma vārdā, ignorējot tādus lielumus kā apbūves blīvums, dzīvojamā apbūve, vides kaitīgā ietekme, RVC aizsardzības zona un vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
Sakritība vai nejaušība, bet 2013.05.06., kad RVC saglabāšanas un attīstības padome izskata projektu par Atilērijas ielu 55 “ar atkāpi no normatīvajiem aktiem, balsojt vienbalsīgi “- par to, ka tiek dota atļauja apvienot zemes gabalus Atilērijas ielā55, Tallinas ielā72, 74 bet, faktiski arī Tallinas ielā 76, 78, kas paver tālāku ražotnes attīstību, – kultūras ministrs šai laikā ir Ž.J. Grende (20011.25.10. – 2013.16.09.), kas šobrīd ar fondu “Viegli” bāzējas Sporta 2 kvartālā.

Vēl es domāju, vai skaistums glābs pasauli. ..
Tas ko dara Latvijas valsts – politiķi, tas ir prātam neaptverami. Lasu, ka valstij tūrisma bizness nav vajadzīgs. To nišu aizņems lietuvieši un igauņi un Krievija. Jo pandēmijas laikā igauņiem un leišiem maksāja dīkstāves pabalstus, bet ļāva strādāt. Kamēr Latvijā bija stingri noliegts strādāt. Latvijas tūrisma firmu vienu daļu klientus jau tad savāca kaimiņi. Tagad no kaimiņu galvaspsētām var lidot un braukt kur gribi – no Latvijas nevar.

Es darbu zaudēju un mana firma biznesu slēdz tieši valdības rīcības dēļ , jo mūsu klientus ir pārņēmuši zviedri un igauņi.
Ministri ” gudri “muld, ka vajagot pārkārtoties , vienlaicīgi kā putina tiešie aģenti dara visu , lai soli pa solim iznīcinātu pilnībā Latvijas ekonomiku.

Ja vēl atlaistu no darba visus tos tūrisma nozares ierēdņus. Bet nē – tos turpinās uzturēt ar piemaksām un prēmijām, kamēr nozare ir iznīcināta.

Tirgū tikai poļu un grieķu dārzeņi, kamēr veikalā tikai poļu un dāņu cukurs.
Valsts iznīcina vienu nozari pēc otras, lamā cilvēkus par stulbeņiem un sliņķiem…

LIAA priviliģē baltkrievu uzņēmējus – kaimiņi tā darot, mums ar vajagot – kamēr kaimiņi priviliģē savējos, mūsu valdība savējiem ar cirvi pa pauri

Jā un tērēšot miljonu valsts tēla spodrināšanai. 100% kā čekistu laikos – jo vairāk izdrāzta un nomocīta tauta, jo vairāk naudas melu propagandai, cik labi Latvijā

Vai māksla šo neprātu – tautas un nacionālas valsts iznīcināšanu spētu apturēt?
Šaubos. Drīzāk krāšņi nospēlēt bēru maršus

Tieši purms gada Briselē skatījos Castelluchi Žannu d’ Arku. Tas man bija piedzīvojums par miljonu. Smuku vīriešu dēļ neliku brilli un tāpēc tā īsti labi visu nesaskatīju, kas uz skatuves un tad uz tiem pašiem smukajiem dziedātājiem vien skatoties nepuefiksēju, no kura aizskatuves stūra vai balkona vēl dzied un viss man sajaucās , kā mēdz, teikt tādā dziļi personalizētā notikumā. Pēc izrādes visvairāk man pietrūka sarunu par redzēto.
Būtu laimīga, ja varētu ar tādu kā Sunflower kopā noskatīties un pēc tam izvērtēt redzēto.

Varbūt jaunā kultūrvieta var rīkot skatītāju sarunas.
Operā man dikti patika Čezes vadītās sarunas – lekcijas – sarunu tur gan mazāk, bet tik un tā. Ļoti izglītojoši un ļoti iedvesmojoši.

Kad Rafalsons lasīja Cvetajevas dzeju – man bija ļoti grūti klausīties. Pirmkārt, tā rupjā vīrieša balss, pilnīgi katrs vārds ar to rupjumu bija kā atspēkots, zaudējis poēzijas vieglumu un tad tas uzspēlētais – manā uztverē – padlaiku svinīgums man lika justies kā ka es kādā komjauniešu sapulcē piedalos, kur nedrīkst smaidīt.

Nē – galīgi nav mans. Dzeja man ir kā skaista kaprīza sieviete, kuru drīksti pielūgt, bet kurai jāļauj būt brīvai. Tikko uzliksi važas – viņas burvība zudīs.

Vispār gribētos vairāk dzeju gan lasīt , gan klausīties. Lai to darītu mājās – jūtos pārāk trauksmaina.

Par krieviem un latviešiem, kuri ir ieslēgti komunalkā ar kopēju wc ir perfekti precīzi pateikts.
Vai māksla spēs mūs satuvināt? Nezinu, šaubos. Pandēmijas laikā spilgtāk kā jebkad agrāk ievēroju to, cik atšķirīgi esam. Latvietis ar prieku ievēro distanci, turas pa gabalu, bet krievs – piedodiet – lien virsū. To piedzīvoju vairākas reizes. Man nemūžam neienāktu prātā tukšā laukumā , bezcilvēku pilsētā pieiet pie vienīgā cilvēka – svešā cilvēka un nostāties viņam blakus. Bet krievs mērķē tieši virsū- nostājas blakus pat labrīt nepasakot it kā manis tur nebūtu.
Ja latvieši nesarunājas savā starpā – kā mēs varam veidot dialogu ar citām tautām? Kā?

Laura ir izcila žurnāliste. Manipulatore, protams, bet izcila, protams. Nav mana varone RK, bet šitāda intervija un iepatikās – pēkšņi.
Bet – kopš esmu bezdarbniece ir pieaudzis manu problēmu skaits. Jā, protams, ir kreņķis par naudu, bet goda vārds – tas ir mazākais. Smagāka problēma ir tā, ka patiesībā man ir viss, ko varu vēlēties – proti – pabalsts un brīvais laiks, cik gribu. Kaut pa galdu danco, bet nē – nedancoju, bet kreņķējos.
Un tad visādi domāju – kāpēc tā? Kāpēc tik maz smaidām? Tad atkal domāju – sestdien staigāju pa populāru dabas taku un kaut kā tā ” sakritās” , ka visi – ha- labi ja puse, bet iespaids, ka visi pretimnācēji smaidīja, smējās un jokojās un tas man piedeva jaunu trauksmi un es lidoju un biju laimīga, ka esmu starp savējiem. Un draugs tik sauc – nu kur tu skrien, bet es nevarēju sevi apturēt.

Ko gribu teikt – poēziju atmetot- ka man tik ļoti pietrūkst ikdienā atbalstoši smaidi, joki. Savstarpēja cieņa un prieks. Ka jaunās kultūrvietas repertuārā vairāk būtu komēdiju, jautrības. Tas – patiesības dziļumu sasniegšana ne traģiski kliedzot , bet to pasakot caur asprātību, joku.

Plānoju iet uz Zuzānu muzeju. Bet krāju naudu šampim. Lai nosvinētu to tā, ka galva noreibst, ka saulainie burbuļi parauj uz augšu