No pilsētas izkosts gabals

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/petijums-13-no-naves-gadijumiem-eiropa-ietekmejusi-slikta-vides-kvalitate.a374598/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links

Gaisa un trokšņa piesārņojums, klimata pārmaiņu ietekme un bīstamu ķīmisku vielu iedarbība rada nopietnu apdraudējumu Eiropas iedzīvotāju veselībai. Šāds atzinums atrodams jaunākajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā. Tajā konstatēts, ka 13% no visiem nāves gadījumiem ietekmējusi sliktas kvalitātes apkārtējā vide. Situācijas uzlabošanai lielas cerības tiek liktas uz Eiropas Savienības “Zaļā kursa” politiku un Eiropas Komisijas solījumiem vēl vairāk palielināt kaitīgo izmešu emisijas samazināšanas apmērus

“Mēs zinām, ka Eiropā katrs septītais vai astotais nāves gadījums ir saistīts ar apkārtējās vides radītajiem faktoriem. 90% no šiem gadījumiem ir no bezkontakta slimībām. Mēs zinām, ka aptuveni 250 tūkstoši cilvēku mirst no vēža, ko var sasaistīt ar vides faktoriem. Aptuveni 130 tūkstoši mirst no išēmiskām sirds slimībām, daudzi mirst no obstruktīvām hroniskām plaušu slimībām. Taču daudz mazāk ir zināms, ka ar vides faktoriem var saistīt arī garīgo uzvedību un neiroloģiskās saslimšanas. Šādu bezkontakta slimību, kuras var sasaistīt ar vides faktoriem ir ļoti daudz,” sacīja Bruijninks.

Pēc viņa teiktā, viens no galvenajiem slimību faktoriem nenoliedzami ir gaisa piesārņojums, taču ne mazāk vērības būtu jāpievērš arī trokšņa piesārņojumam. Pētījumā atklāts, ka piesārņojuma un klimata pārmaiņu radītais slogs Eiropā ir atšķirīgs, un ir nepārprotamas atšķirības starp valstīm Eiropas austrumos un rietumos.

Intervijas varone cer uz cilvēku gudrību cīņā par tiesībām dzīvot veselīgā skaistā vidē.
Grūti piekrist visādi citādi vienkārši izcilai jaunai dāmai – jo runa ir par indivīda pretstāvēšanu varai – ciniskai , alkatīgai, bezsirdīgai varai –

Nu kāda gudrība līdzēja , kad bija jānosargā Marsa parks?

Tagad izradās ir desmitiem citu zaļo pilsētas zonu Rīgā , kur zāģa dziesma jau iedarbināta, jo nauda sākusi ripot un visas politiķu runas par labas zaļās vides nodrošināšanu cilvēkiem ir patiesībā noziedzīga demogoģija.

Jā par tādu politisko tuvredzību visādi citādi izcilai dāmai – skumji.

Kādu atbildi es gaidīju no intervijas varones ?
Laikam jau kareivīgu – ka jāiet protestos, kamēr vēl neesam atmodušies pie pilnībā izcirstas un noasfaltētas RĪGAS.

Ka jāprot apvienoties rīdziniekiem – cepts gailis neknabās, politiķis solījumus neturēs.

Bet intervija laba – ļoti ļoti laba – patika

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/arhitekti-gunitu-kulikovsku-interese-veidot-pilsetas-sajutu-vibr.a134038/

„Vividly” ir viens no pirmajiem uzņēmumiem Baltijā, kas 2015.gadā aizsāka darbību ar virtuālās realitātes tehnoloģiju lietojumu arhitektūrā un pilsētplānošanā. Šobrīd uzņēmums piedāvā jau daudz plašāku produktu un pakalpojumu klāstu un palīdz klientiem rast labāko tehnoloģiju lietojumu.

Uzņēmuma vadītāja Gunita Kuļikovska ir lietpratēja arhitektūrā, pilsētbūvē un pilsētplānošanā. Viņas vārds ir atrodams žurnāla „Forbes” talantīgāko jauno cilvēku sarakstā „30 under 30”(„30 talanti līdz 30 gadiem”), viņa ir uzstājusies TEDx un žurnāls “Archipreneur” nodēvējis viņu par vienu no septiņām iedvesmojošākajām uzņēmējām arhitektūras jomā. Pēc studijām Milānā Gunita sapratusi, ka viņu neinteresē vienkārši teritorijas plānošana, bet interesē veidot pilsētas sajūtu, vibrāciju un piedzīvojumu.

Jautāta, ka viņa ieteiktu ieteiktu mainīt Rīgā, pēc neilgas pauzes Gunita atzīst, ka tas ir ļoti atbildīgs jautājums

“Man jau vienmēr gribas ķerties klāt procesiem. Es lielajā bildē skatos, kā tas viss notiek kopā, neatkarīgi no tā, vai mēs kādu vietu sakārtotu, vai kaut kādus atsevišķus elementus sakārtotu, tie, iespējams būtu īstermiņa risinājumi,” atzīst Gunita Kuļikovska.

“Ilgtermiņā, man šķiet, jāmaina mūsu attiecības starp pašvaldību un iedzīvotājiem. Kas tad ir pilsēta. Mēs sakām gudrā pilsēta. Pilsēta nekļūs pati gudri tikai tāpēc, ka viņai ir gudrākas ielas vai pieturas, vai jauni tablo, bet kļūs gudrāka, ja ir iedzīvotāji, kuri vēlas veidot sev vidi apkārt un vēlas sarunāties ar citiem iedzīvotājiem. Tā ir viena būtiska lieta, kas atšķir varbūt tādu attīstītu pilsētu no varbūt tādas, kur tas buksē,” uzskata Gunita Kuļikovska.

“Otra lieta ir redzēt varbūt pāri tikai fiziskajiem izkārtojumam pilsētā. Esmu novērojusi lielu komunikācijas trūkumu starp, piemēram, jaunuzņēmumiem, kas dzīvo savā globālajā pasaulē, viņiem kaut kā trūkst piesaistes tam praktiskajam, tam kvartālam, tai kafejnīcai ap stūri. Man liekas, ka tas arī mainīsies, jo citas pilsētas ļoti cenšas tajā ieklausīties un izmanto to. Mēs varam sekot tam paraugam,” turpina Gunita Kuļikovska.