Budžeta vietas kā rīks augstākās izglītības attīstīšanai

Budžeta vietas, kā rīks diplomētu dunduku ražošanai. Ir normāli, kad augstskolas maksā stipendijas izcilākiem studentiem, bet pārējiem par savām studijām ir jārūpējas pašiem, valsts pienākums ir tikai veicināt studiju kredītu izsniegšanu par saprātīgiem procentiem. Tādiem, kuri nav droši, ka būs vajadzīgi privātam biznesam, vai pašiem nav plāni par savu biznesu, kuri cer tikai piezīsties kādai parķijai, cerot uz ienesīgu ierēdņa vietu, kā tas ir pieņemts Latvijā, nāktos pamatīgi padomāt, vai ir vērts aizņemties. Tādi mērgļi, kā pūces un matīsi noteikti nebūtu gājuši augstskolās, bet drīzāk izmācījušies par labiem atslēdzniekiem, vai traktoristiem, ja talantu pietiktu, protams.
Starp pasaules veiksmīgākiem uzņēmējiem, kuri mierīgi varētu būt par augstskolu rektoriem, daudzi pēc gada vai diviem nolēma, ka nav jēgas turpināt kopā ar citiem lūzeriem plēst bikses auditorijā un būtiski palielināja savas intelektuālās attīstības ātrumu, taisot naudu.