Budžeta vietas kā rīks augstākās izglītības attīstīšanai • IR.lv

Budžeta vietas kā rīks augstākās izglītības attīstīšanai

1
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Arkādijs Zvaigzne, Hārvarda Universitātes doktorants, augstākās izglītības pētnieks

Vēlos šo rakstu pasniegt kā atbildi uz nesen portālā Ir.lv publicēto viedokli par to, ka būtu laiks atvadīties no budžeta vietām. Esmu priecīgs par to, ka ir aktualizēti jautājumi par augstākās izglītības finansēšanu Latvijā. Tomēr nevaru piekrist tēzei, ka Latvija būtu par daudz studentu. Tāpat arī jāsaprot, ka Latvija nav Anglija un ka mēs nevaram citu valstu sistēmas nekritiski pārkopēt uz valsti, kas ir par kārtu mazāka. Papildus tam, lai arī cik ļoti mums gribētos, lai visas mūsu augstskolas ir elitāras, tas gluži vienkārši nav iespējams. Pašlaik ir nepieciešams viedi ieguldīt mūsu augstākās izglītības sistēmā un skaidri saprast tās mērķus.

Vai Latvijā ir par daudz studentu?

Ņemot vērā to, ka OECD norāda uz aizvien lielāku nepieciešamību pēc iedzīvotāju skaita ar augstāko izglītību palielināšanu[1] un ka tikai 41,6% Latvijas iedzīvotāju 25-34 gadu vecuma grupā ir augstākā izglītība, kas ir zem OECD vidējā (44,5%) un zemākais no Baltijas valstīm (EE – 43,6%, LT – 55,6%), kā arī zemāks kā oriģinālraksta autoru minētajā Apvienotajā Karalistē (50,8%)[2], nedomāju, ka Latvijas sabiedrība būtu pārizglītota, bet gan tieši otrādi.

Problēmas sakne drīzāk meklējama atbirumā, nevis uzņemto studentu skaitā. Pašlaik Latvijā 76,7% no deviņpadsmitgadīgajiem jauniešiem studē, salīdzinājumā ar Lietuvas 75,9% un Igaunijas 65,2%[3]. Pirmšķietami varētu secināt, ka Latvijā ir liels studējošo atbirums. Tomēr atbiruma īpatsvars nav ārkārtīgi liels – tas ir virs mediānas no 19 Eiropas Savienības valstīm, par kurām OECD ir pieejami dati[4]. Tas ir reāls izaicinājums izglītotas sabiedrības vairošanā, taču to nerisinās budžeta vietu skaita samazināšana. Jāsaprot arī šis – ja likvidēsim budžeta vietas un mazināsim pieejamību, tādējādi samazinot studentu skaitu un samazinātajā skaitā palielinot absolventu īpatsvaru, baidos, ka paliksim turpat, kur esam.

Aisberga redzamā daļa

Patlaban ir liela aizraušanās ar šķietami neiespējamas aritmētikas īstenošanu – mēs vēlamies, lai visas Latvijas augstākās izglītības iestādes būtu elitāras. Mēs mīlam raudzīties uz Apvienotās Karalistes Oksbridžu (Oksfordu un Kembridžu) vai arī ASV Efeju līgas universitātēm, bet aizmirstam par to, ka Oksbridžā studē nepilni divi procenti no visiem studentiem Apvienotajā Karalistē[5], bet Efeju līgā studē pusprocents no visiem studentiem ASV[6]. Attiecīgi ir jāsaprot, ka pasaulē elitārās augstskolas ir sistēmas spice un ka lielāko daļu no sistēmas “darba” dara neelitāras augstskolas.

Baidos, ka elitisma fetišizācija drīzāk veicinās kapacitātes iznīcināšanu, jo, lai gan mums ir zemākais programmu skaits uz 1000 studentiem no Baltijas valstīm[7], tāpat ir uzskats, ka to ir par daudz.

Riski citu sistēmu aklā kopēšanā

Ir jābūt ļoti, ļoti piesardzīgiem, kopējot citu sistēmu darbību, jo, pirmkārt, tas ir kā šaut uz kustīgu mērķi – ja tēmēsi uz vietu, kur tas ir attiecīgajā brīdī, nekad netrāpīsi, jo mērķis jau būs pavirzījies citur. Otrkārt, kopējot ne vienmēr tiek ņemti vērā visi specifiskie aspekti, kas attiecīgajai sistēmai ļauj darboties.

Pirmkārt, vēlos norādīt, ka oriģinālraksta autori patiesībā piedāvā Latvijā kopēt nevis Apvienotās Karalistes, bet gan Anglijas augstākās izglītības finansēšanas sistēmu. Āķis ir tajā, ka Apvienotajā Karalistē nav vienota finansēšanas modeļa, piemēram, Skotijā diezgan sekmīgi ilgus gadus darbojas bezmaksas augstākā izglītība[8].

Otrkārt, Anglijas studiju kreditēšanas sistēma nebalstās tikai uz privāto finansējumu, kā nereti tiek kļūdaini uzskatīts – pašlaik tikai kreditēšanas sistēma Anglijas nodokļu maksātājiem izmaksā 8,43 miljardu mārciņu gadā[9]. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pirms gada Anglijas valdības pasūtīta pētījuma rekomendācijā tika piedāvāts samazināt atmaksas slieksni un pagarināt atmaksas periodu[10].

Treškārt, Anglijas pāreja no bezmaksas augstākās izglītības ar ierobežotu studiju vietu skaitu uz kredītos balstītu bija ar mērķi palielināt resursu apjomu augstākajā izglītībā un augstākās izglītības pieejamību[11]. Faktiski Anglijas sistēma tika radīta ar mērķi palielināt studējošo skaitu, kā rezultātā šķiet dīvaini to pašu sistēmu izmantot Latvijā, lai samazinātu studentu skaitu.

Papildus tam studiju maksas nav vienīgais augstākās izglītības finansējuma avots Anglijā, ir arī atsevišķa dotācija STEM jomām, kas tiek piešķirta iestādēm, kā arī, protams, zinātnes finansējums[12].  Ar kreditēšanas sistēmas starpniecību piesaistītā studiju maksa veido tikai aptuveni pusi no universitāšu budžetiem. Papildus ieņēmumus universitātēm nodrošina nacionālais un starptautiskais pētniecības finansējums un citi valstiski avoti[13].

Tāpat arī būtiska kļūda, ko gan oriģinālraksta autori, gan arī citi politikas komentētāji pieļauj, ir pieņēmums, ka reflektanti spēj pilnvērtīgi atpazīt kvalitatīvāko iestādi, kurā studēt. Lai gan daudziem ir cerība, ka reflektanti pirms studiju sākšanas izvērtē visas studiju programmas, to studiju kursu novērtējuma anketu rezultātus, pasniedzēju zinātnisko publikāciju kvalitāti, Hirša indeksu, studējošo atbiruma procentu un nodarbinātību pēc studijām, Anglijā šādas cerības nav attaisnojušās, kā rezultātā viņi izveidoja īpašu augstskolu vērtēšanas sistēmu, Teaching Excellence Framework, ar mērķi labāk informēt studentu izvēli, sniedzot novērtējumu par kvalitāti[14]. Uzreiz paredzot komentārus par to, ka to dara akreditācija, vēlos pateikt, ka akreditācijas mērķi ir citi[15], ko saprot arī paši angļi, kā rezultātā Teaching Excellence Framework pastāv līdztekus parastai akreditācijai.

Attiecīgi visvērtīgākais risinājums būtu nevis pārkopēt vienu sistēmu, bet, līdzīgi kā to darīja Pasaules Bankas eksperti pētījumā Latvijai, izvērtēt dažādu citu valstu pieejas un izveidot unikālu, Latvijai piemērotu pieeju[16].

Vai Latvijas augstākās izglītības sistēma ir perfekta?

Latvijas augstākās izglītības sistēma noteikti nav perfekta. Vēl 2018. gadā Latvijas Studentu apvienībā veicu pētījumu “Kā veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pilnveidojot finansēšanas sistēmu”, kura ietvaros tika analizētas gan Pasaules Bankas rekomendācijas Latvijai, gan citu valstu pieredze. Pētījuma rezultātā tika ieteikts veidot izcilības budžeta vietas, kas tiktu piešķirtas, balstoties uz kvalitātes kritērijiem, un, līdzīgi kā Teaching Excellence Framework, palīdzētu informēt studējošo izvēli. Tāpat tika piedāvāta sociālo budžeta vietu izveide, kas veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kā arī stipendiju apmēra palielināšana, kas ļautu studējošajiem atļauties pilnvērtīgi un jēgpilni studēt.

Tomēr tagad, atskatoties uz pēdējiem diviem gadiem, vēlos piedāvāt Latvijas augstākās izglītības sistēmai virsmērķi – augstākās izglītības pieejamības un kvalitātes veicināšanu caur jaunu resursu piesaisti sistēmai. Pašlaik vienas Tartu Universitātes budžets[17] ir lielāks nekā puse no visas Latvijas augstākās izglītības sistēmas budžeta (ieskaitot privātās augstskolas un ES struktūrfondus)[18]. Ir skaidrs, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma ir nepietiekami finansēta, kas to novārdzina un neļauj tai pienācīgi attīstīties. Tas noteikti nav vienīgais faktors, bet atļaušos teikt, ka tas varētu būt noteicošais – bez resursiem nevarēs piesaistīt talantus un veidot izcilu studiju procesu un zinātni.

Vislabākais veids, kā nākotnē attīstīties Latvijas augstākajai izglītībai, būtu finansējuma mērķēta izmantošana un piesaiste.

Pirmkārt, daļa budžeta vietu finansējuma būtu novirzāma tieši sociāli maznodrošināto atbalstam, lai tiem varētu tikt nodrošināts kvalitatīvs studiju process. Kā papildu atbalstu varētu veidot studējošo finansiālā atbalsta programmas, kuru ietvaros studējošais varētu ne vairāk nekā 20 stundas strādāt savā augstskolā pētniecībā vai administrācijā un kur pusi no algas nosegtu valsts[19]. Šāda programma nodrošinātu gan to, ka studējošais spēj iegūt papildu nepieciešamos līdzekļus, lai atļautos studēt, gan arī to, ka darbs paralēli studijām nebojātu studiju kvalitāti, jo noteiktu maksimālo stundu skaitu. Papildus tam, tas nodrošinātu resursu piesaisti augstskolai gan darbinieku, gan naudas ziņā caur daļēji segtām darbinieku algām.

Otrkārt, būtu jāapzinās, ka Latvija visdrīzāk nekad nevarēs atļauties izveidot pie sevis elites augstskolu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Hārvarda fonds[20] ir par piekto daļu lielāks par visas Latvijas IKP[21]. Attiecīgi – ja vēlamies atbalstīt Latvijas jauniešus, visvērtīgāk būtu izveidot īpašu kreditēšanas sistēmu, kas ļautu studentiem ņemt kredītus studijām pasaules elites augstskolās, kas tiktu dzēsti, ja pēc absolvēšanas viņi atgrieztos un strādātu Latvijā. Protams, nav iespējama 100% garantija, ka viņi atgriezīsies, bet tas vismaz palielina šo iespēju, jo, ja jau reflektants ir ticis kādā no elites augstskolām, viņš vai viņa, visticamāk, uzsāks tur studijas neatkarīgi no valsts sniegtā atbalsta.

Treškārt, būtu laiks nopietni apsvērt līdzmaksājuma ieviešanu augstākajā izglītībā. Budžeta vietu aizvietošana ar kredītiem būtu neproduktīva, jo tā nepiesaistītu papildu resursus sistēmai. Savukārt resursu iegūšana no tiem studentiem, kas var to atļauties, un nozarēm, kurām šie studenti ir nepieciešami, būtu vērtīgs aspekts. Tāpat arī pēdējās desmitgades laikā valsts ir apliecinājusi, ka pati nespēj pienācīgi finansēt augstāko izglītību.

Līdzmaksājumu ieviešana būtu sistēma, kas ir līdzīga kā citās valstīs, kur daļu no studiju maksas nosegtu valsts (un šai daļai noteikti būtu jābūt 100% maznodrošinātiem studentiem), daļu uzņēmumi un daļu pats students. Attiecīgi Latvijā tas varētu izpausties kā sistēma, kurā ir sociālās budžeta vietas, kas nodrošina sociāli maznodrošinātajiem studējošajiem iespēju studēt par brīvu, un “maksas” vietas, kur noteiktu procentu no maksas nosegtu valsts, noteiktu procentu nozare attiecīgajās jomās, un noteiktu procentu studējošais atbilstoši savām finansiālām spējām. Līdzīgu ideju paudusi arī Pasaules Banka savā ziņojumā par Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeli[22].

Šādas sistēmas funkcionēšanai būtu nozīmīgi tas, ka valsts nesamazinātu summu, ko tā sniedz par vienu studējošo, bet veicinātu iestāžu spēju piesaistīt papildu finansējumu. Tāpat būtu jāizmanto pašreizējā Latvijas augstākās izglītības sistēmas stiprā puse – tas, ka ir noteiktas katras jomas bāzes izmaksas – lai noteiktu maksimālos cenu griestus iestādēm un nerastos tā pati problēma, kas ASV, ar bezgalīgi pieaugošām studiju maksām.

Šādu ideju piedāvāju tikai diskusijai un nedomāju, ka tā ir uzreiz ieviešama, jo, lai to varētu efektīvi ieviest, ir vispirms jāsaprot ne tikai to, kā šī sistēma darbojas, bet arī to, kādā virzienā sistēma attīstās un kādēļ, piemēram, ASV, aizvien vairāk štatu ar šādu sistēmu izvēlas pāriet uz bezmaksas augstāko izglītību[23], kā arī to, kā pasargāties no valsts nespējas ilgtermiņā turēt līdzi pieaugošām studiju maksām[24]. Tāpat būtu atsevišķi jāvērtē, vai līdzmaksājumu modelis derētu visām jomām un studiju līmeņiem.

Noslēgumā vēlos atgādināt, ka finansējuma modelis ir svarīgs un attīstība bez papildu finansējuma nebūs iespējama. Tomēr, finansējums ir instruments. Augstākās izglītības sistēmas attīstībai mums ir jāpanāk konsenss par tās mērķiem, un nedomāju, ka Latvijas augstākās izglītības veiksmes stāsts ir meklējams aklā skriešanā pēc reitingiem vai elitisma.

 

[1] https://read.oecd-ilibrary.org/education/education-at-a-glance-2019_f8d7880d-en#page10

[2] https://data.oecd.org/eduatt/population-with-tertiary-education.htm

[3] https://data.oecd.org/students/enrolment-rate-in-secondary-and-tertiary-education.htm#indicator-chart

[4] https://data.oecd.org/students/tertiary-graduation-rate.htm

[5] https://www.hesa.ac.uk/data-and-analysis/students/where-study

[6] https://nces.ed.gov/ipeds/datacenter/DataFiles.aspx 12-month instructional activity: 2017-18

[7] Latvija – IZM publicētie pārskati par Latvijas augstāko izglītību, Lietuva – Mokslo ir studijų stebėsenos ir analizės centras (Zinātnes un augstākās izglītības monitoringa un analīzes centrs, http://mosta.lt/lt/ataskaitos/353-6-1-studiju-programu-skaicius), Lietuvas Centrālā statistikas pārvalde (https://osp.stat.gov.lt/pradinis), Igaunija – HaridusSilm (izglītības datubāze, https://www.haridussilm.ee/)

[8] https://www.savethestudent.org/student-finance/finance-system-for-scottish-students.html#:~:text=University%20is%20free%20in%20Scotland,1%2C820%20a%20year%20for%20you.

[9] https://wonkhe.com/blogs/who-are-the-winners-and-losers-from-the-augar-review/

[10] https://theconversation.com/the-augar-review-what-it-could-mean-for-students-and-universities-118080#:~:text=This%20independent%20government%2Dcommissioned%20report,system%20that%20works%20for%20everyone%E2%80%9D.

[11] https://www.brookings.edu/research/lessons-from-the-end-of-free-college-in-england/

[12] https://ifs.org.uk/uploads/publications/comms/R150.pdf

[13] https://www.universitiesuk.ac.uk/facts-and-stats/data-and-analysis/Documents/higher-education-facts-and-figures-2019.pdf

[14] https://ifs.org.uk/uploads/publications/comms/R150.pdf

[15] Par akreditācijas mērķiem ir rakstīts pietiekami daudz, bet, īsumā, akreditācijas mērķis ir pārbaudīt iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un augstskolas spēju nodrošināt kvalitatīvu studiju procesu. Tās mērķis nav salīdzināt dažādas augstskolas un pateikt, kura ir labākā.

[16] https://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_augst/Pasaules_Banka/Vol_1_Sytem-Level_Funding.pdf

[17] https://www.ut.ee/sites/default/files/www_ut/ulikoolist/ut_activity_report_2019.pdf

[18] https://izm.gov.lv/images/statistika/augst_izgl/Augstakas_izglitibas_finansejums_2018_apraksts.pdf

[19] Līdzīga pastāv un darbojas ASV https://studentaid.gov/understand-aid/types/work-study

[20] https://www.harvard.edu/sites/default/files/content/fy19_harvard_financial_report.pdf

[21] https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/ikp/galvenie-raditaji/iekszemes-kopprodukts-un-kopeja-pievienota-vertiba

[22]  “To avoid the current socially selective effects on the one hand, the number of (partially) state-subsidized study places would be enlarged (to an amount around the current total number of students). But on the other hand, as a general principle, all students have to pay a share of the cost of their study place” https://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_augst/05.pdf

[23] https://www.cnbc.com/2019/03/12/free-college-now-a-reality-in-these-states.html

[24] https://publicpolicy.wharton.upenn.edu/issue-brief/v2n6.php

Komentāri (1)

QAnon 09.06.2020. 11.36

Budžeta vietas, kā rīks diplomētu dunduku ražošanai. Ir normāli, kad augstskolas maksā stipendijas izcilākiem studentiem, bet pārējiem par savām studijām ir jārūpējas pašiem, valsts pienākums ir tikai veicināt studiju kredītu izsniegšanu par saprātīgiem procentiem. Tādiem, kuri nav droši, ka būs vajadzīgi privātam biznesam, vai pašiem nav plāni par savu biznesu, kuri cer tikai piezīsties kādai parķijai, cerot uz ienesīgu ierēdņa vietu, kā tas ir pieņemts Latvijā, nāktos pamatīgi padomāt, vai ir vērts aizņemties. Tādi mērgļi, kā pūces un matīsi noteikti nebūtu gājuši augstskolās, bet drīzāk izmācījušies par labiem atslēdzniekiem, vai traktoristiem, ja talantu pietiktu, protams.
Starp pasaules veiksmīgākiem uzņēmējiem, kuri mierīgi varētu būt par augstskolu rektoriem, daudzi pēc gada vai diviem nolēma, ka nav jēgas turpināt kopā ar citiem lūzeriem plēst bikses auditorijā un būtiski palielināja savas intelektuālās attīstības ātrumu, taisot naudu.

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu