Dievs viņu neizspļaus

Līdzjūtība tuviniekiem.
Kas izlasīju ziņu par došanos mūžība, mana pirmā doma bija-tad jau par Čakupaliks nepabeigts.

Tas tāpēc, ka vienīgā reize, kad satiku S.Radzobi bija satori organizētajā lekcijā par A.Čaku Doma baznīcā.

Mani patiešām ļoti pārsteidza S.Radzobes lekcija. Tā milzīgā atbildība, cieņa, neatlaidība un varētu pat vteikt profesionāla vēsturnieka darbs , pētot un analuzējot Čaka biogrāfiju.

Tas bija ļoti krasā pretrunā ar tobrīd reklāmas putu virsotnē esošajiem “vēsturiskajiem” romāniem par 20.gs. Latviju. Kur vēsture bija vien nevērtīgas bļodas vietā, kurā latviešu literāti brūvēja savas metaforu kūkas un iztēles augļus, rupji ignorējot vēsturi.

Pēc lekcijas piegāju pie Radzobes, pateicu paldies, bet ka man lūk, radies tāds un tāds jautājums.
Viņa pateica savu paldies par manu komentāru, ka tas ir uzmanības vērts, bet vēl jāpēta, lai ko nopietnu par to secinātu.

Un tas atkal bija tik krasā pretstatā salīdzinot, kā man kādā publiskā pasākumā atbildēja Bankovskis – iedomīgi, nicīgi ….ka jā, protams, ka žēl , ka priekšlaicīgi aiziet tādi cilvēki kā Silvija Radzobe