Notvertais mirklis

Es nesen fb izlasīju, ka viena ome slavē Buševicas pandēmijas dienasgrāmatu. Esot tik interesanta!
Es uzreiz atveru un lasu un …nu skaidrs , nu kādam patīk māte, kādam meita , kādam kleita, bet vēl kādam māte meitas kleitā.

Apbrīnojama padaule, ka tik atšķirīgi viedokļi var būt.

Tagad izladīju, ka Norvēģijā dzīvojošā arhitekte Vēsma ( ar garu uzvārdu) rakstīs romānu. Nu gaidu.
Tad teiksim FB tāda Beatrise Gore solīja izdot savu romānu – arī ļoti gaidu.

Man uz galda stāv grāmatu kaudzes, bet nav neviena daiļliteratūras grāmata. Dzeja gan ir, bet līdz tai netikšu.

Saprotu, ka katram lasītājam sava grāmata. Es savu vēl gaidu. Tas ko te sludina un liela – goda vārds, es nesaprotu. Sajūta, ka man par katru cenu grib iebarot to, ko citi neēd. Bet paldies. Negribu