Labākas nākotnes vārdā

11

Komentāri (11)

Sskaisle 14.02.2020. 11.33

starp citu – pati esmu skolās nostrādājusi 13 gadus – tie sieviešu kolektīvi – tās nenormālās seksuāli neapmierinātās skolotājas, tad tādas pašas mammas , tad nedabūjušie agresīvie papi , pubertātes pārmocītie pusaudži – un tad , protams, pāri visam resoriskais bardaks – bērnu tiesības uz visatļautību , kolēģu cīņa par naudu un atzinību –

laimīgs, kurš no tā apburtā elles loka spējis izkāpt, nopurināties un atjaunoties – kā es noprotu – tagad visam klāt nākusi cīņa par tikumību un kompetences pāri visam

+1
-1
Atbildēt

0

Betija78 13.02.2020. 23.57

Veselā saprāta zudums ir sabiedrības diagnoze? Vai tas nav to birokrātu veselā saprāta zudums, kas ražo šos normatīvos aktus? Kilogramiem. tonnām. Kas pēc tam pa punktiem pārbauda, vai viss “saražotais” nonācis līdz izpildītājiem, jo rindā jau gaida sodītāju “armija”.
Pamēģini tikai akli nesekot normatīvo aktu burtam…
Šī grāmata mums stāsta patiesību, paldies autoram. Izglītības Ministrija varētu iegādāties un uzdāvināt šo grāmatu visiem saviem darbiniekiem, normatīvo aktu rakstītājiem, pārbaudītājiem utt. Vai varbūt aizliegt?!

0
0
Atbildēt

2

    Sskaisle > Betija78 14.02.2020. 10.36

    es domāju nedaudz citādāk –

    IZM nav jāiegādājas grāmata un nav tā jāanalizē vai tajā paustajām atziņām jāpielāgojas .

    Toties pats autors gan varētu kaismīgāk un kaislīgāk popularizēt savu darbu iesaistot tajā visu sabiedrību.
    Savulaik kādā tikšanās reizē ar rakstnieku MB , kāds lasītājs uzdeva jautājumu, vai autors ir apmierināts ar sava romāna Svina Garša dramatizējumu un uzvedumu NT . Uz ko MB atbildēja 100% latvieša cienīgi – ka viņš neiedrošinoties neko kritizēt, jo esto laimīgs bez gala, ka viņa romānam vispār tāda uzmanība esot pievērsta . Lūk, tāda pieticība gāž gar zemi.
    Izrāde bija ne tikai vāja, bet ļoti vāja , kaut gan potenciāls tai bija milzīgs.

    Tagad arī -Mārim Bērziņam uzrakstīts darbs – aktuāls bez gala – nevis nabu rubināšana kā es jūtos, bet par mums – kādi mēs esam te un šobrīd – bet tas arī viss. Kur sabiedrības iesaiste šajā kultūrnotikumā? Sarunas par to – kāpēc šis romāns ir aktuāls, vai varbūt tomēr nav? Kādas ir romāna literārās vērtības ? Vai lasītājs – ikdienišķais, piemēram, es un literatūrzinātnieks – profesionālais vienādi vērtējam šo romānu? Vai kaut ko par romānā aprakstīto ir , ko teikt mūsu birokrātiem , sabiedrībai ? Ja tā kā ir ir slikti, tad kā vajadzētu , lai būtu labi?

    Kaut ko tādu es sagaidu no dzīvas un vērtīgas kultūras – kad notikums saviļņo un ietekmē sabiedrību nevis tikai kaut kur horizontālē – nu kādu balviņu iedosim, tad vēl aizsūtīsim uz Leipcigas mesi ar naudiņu kabatā ārzemnieku izdevējiem , lai iztulko vāciski utt. utjprj.

    Un mēs – kuļturščiki – nedarīsim neko, lai šāda romāna iznākšanai būtu vertikāla iedarbība sabiedrībā. Lai par romānā skartajām būšanām un nebūšanām spriestu visi -sākot ar vecākiem , kuri neiebilst par to,ka b/d medmāsiņa ignorē noteikumus un iet uz poda kārtoties, nenovelkot darba halātu – izsmērējas ar to pa wc un tad tāda pati dodas pie bērniem, un beidzot ar ministriem un deputātiem, kuriem nupat jau atcelta kaut jel kāda atbildība par savu darbību.
    Birokrātija bez noteikumiem nav birokrātija, bet ja sabiedrība neuzstāda, nespēj uzstādīt prasības – tad birokrātija noteikumus raksta savās, nevis mūsu interesēs. Labai kultūrpolitikai būtu jābūt vērstai uz to, lai attīstītu sabiedrības spēju domāt, secināt un pieprasīt savu interešu īstenošanu.

    Šobrīd tā nav un jādomā, ka MB ar savu romānu neko nemainīs – savā latviskajā pieticībā samierināsies – kā ir tā jādzīvo

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Sskaisle > Betija78 14.02.2020. 10.47

    šorīt LR3 – Ieva Rozentāle ( kultūras r. redaktore) ļoti laimīga stāsta, kā forši sagatavojuši kg kultūras balvu pasniegšanas ceremoniju.
    Kā paši ( ltv1 darbinieki) pūtīs un kā paši degs. Ar milzu pašapziņu pasludina, ka nekādi nozares eksperti un tautas viedokļu paudēji pasākumā nav paredzēti. Reku pašu Tomiņš (Bricis) – tik jauns, tik smuks, tik vieds – kā viņš teiks tā būs ( Svēta Patiesība – mana mamma arī vairāk tic TOMIŅAM , kā mūsu Vanagam vai Romas pāvestam)
    Un tavu laimi – tauta gavilē ! – vienīgie talantīgie mūziķi – grupa Instrumenti uzstāsies !

    Lūk, šo aprakstīto situāciju es uztveru kā apzinātu čekistu – komunistu īstenotu sabiedrības debilizēšanas programmu.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Sskaisle 14.02.2020. 10.59

    FB es sekoju tādai dāmai – Silvijai Bricei – tulkotājai. Nu patīk man viņa un patīk man tas, ko un kā viņa raksta. Un viņai ir diezgan liels pielūdzēju pulks.

    Garlaicīgi ar viņu nav nekad ! Lūk – viņa paziņo, ka Brehts ir komunists un sociālists – maita, kuru viņa necieš. Sieviešu bari sajūsmā noelšas un steidzas apliecināt savu piekrišanu ar laikiem, ar smaidiem un smiekliem – jā Brehts ir maita komunists – sociālists. Kāds drosmīgāks , iespējams vienkārši naivāks un pašnāvnieciski noskaņotāks vīrietis saņemas jautājumam – Silvij, par ko tā? Ko tik sliktu Brehts ir izdarījis ? Maita un viss – atbild Silvija. Ja vien Brehts būtu dzīvs – visticamāk , ka tiktu tiesāts par seksismu. Drāzis dāmas bikses vien līdz ceļiem nolaižot un beigās pat paldies nesakot. Tātad maita.

    Un tā visu mīlētā Silvija pati kā tāda komuniste – sociāliste ar saviem uzskatiem kā karogu maršē pūlim pa priekšu un pūlis sajūsmā elsojot viņai seko – ne jautājot , ne domājot, ne secinot. Ja Silvija tā teica – tad tā ir – un punkts un āmen.

    Tā es redzu visu situāciju Latvijas kultūrvidē – ir kādas autoritātes un kā tās saka, tā tam būs būt – nekādas tur vēl šaubas vai strīdi vai nedodies – citādas idejas

    Čekistu komunistu lielvalsts ar maziem sīkiem jēgu pārbezdējušiem nabagiem –

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Sskaisle 14.02.2020. 11.05

    nu vēl – šorīt LTV1 kā vienmēr ļoti skaisti runāja skaistais diriģents – Sigvards Kļava

    Bez ironijas – īsta mūsu kultūrvērtība – bet – pastāstiet man, cik Latvijas iezīvotājiem ir bijusi iespēja viņa vadītos korus , visus tos smalkos uzvedumus dzirdēt sabiedriskajos medijos un koncertos

    Nu ir žēl, saprotama, lieta, ka viņš braukā pa pasauli mani ļidzi neņemot, protams. Bet – vai no tiem 60 miljoniem simtgades naudas – tiešām mums nabaga zvirbuļiem neko – nu labi -gandrīz neko – nevarēja “iedot”?

    Kāpēc ir tā, ka tas labais un augstvērtīgais paliek pieejams arvien mazskaitlīgākai augšai , mums apakšās barojot vien visādus vēberveidīgus “brīnumus”?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Sskaisle > Sskaisle 14.02.2020. 11.10

    nu un protams, tā superizdevīgākā tradīcija , kura smagajos padomju okupācijas gados tomēr nebija – kuru es tā ļoti spilgti ievēroju tieši RĪGA 2014 pasākumā – kad paši darītāji sevi vērtēja. Anna Auziņa žurnālam lilit stāstīja, ka rakstot scenāriju pasākumam Rīgas centrāltirgū tik labi nopelnīja, ka veselu pusgadu varējusi nestrādāt. Uzrakstīt vien pa kādai dzejai.
    Kas šo pasākumu centrāltirgū vērtēja? PAREIZI – visi tie, kuri bija iesaistīti un saņēma naudu – milzu naudu no šiem projektiem

    Tagad tas viss ir attīstījies un kļuvis vēl izsmalcinātāks – projektos tiek paredzēta nauda komunikācijai – t.i. – pirms paša notikuma , jau radīt cilvēkos tādu pārliecību, ka labāk nav iespējams …

    nu labi – pietiks ar –

    0
    0
    Atbildēt

    0

Jānis Lejnieks 13.02.2020. 13.44

Latvijas sabiedrības diagnoze ir veselā saprāta zudumā, akli sekojot normatīvo aktu burtam. Vieglāk ir aizliegt, nekā atļaut.

+2
0
Atbildēt

0

Sskaisle 13.02.2020. 13.34

Lūk, pirmskara Latvija, vēlākie ulmaņlaiki – kāpēc padomju okupantiem bija tik viegli iekarot un pakļaut Latviju?
Dzīvojām taču tik ļoti labi, salīdzinājumā ar krieviem ? Bet – kādas bija valsts un pilsoņu attiecības? Saeimas darbs kāds bija? Kā bija ar Ulmaņa personības kultu, radošās inteliģences piesiešanu un piebarošanu un dažu nepakļāvīgo inteliģentu , ja tā var teikt – neitralizēšanu?

Jā – labi, ļoti labi, ja Bērziņš raksta par šīm lietām un ja ir, kas to labprāt lasa, bet izbrīnam tomēr nav pamata.
Tādi esam bijuši – tādi esam – vai spējam mainīties? Ja nespējam vienoties pat – ne politiskā ne sabiedriski – pilosniskā līmenī – uz kurieni vispār gribam virzīties, kādi ir mūsu mērķi. Kādas vispār ir mūsu vērtības.

+2
0
Atbildēt

1

Sskaisle 13.02.2020. 13.25

mana laba paziņa stāstīja, ka viņa dēla ģimene pārceļoties dzīvot uz ārzemēm mazlietotu gaišas ādas mēbeļu komplektu uzdāvināja skolai. Ka katru gadu skolai pēdējā mēnesī ir jāiztērē – 2-4 000 eur pārpalikums no saimnieciskiem izdevumiem un ja tos neiztērē , tad jaunā gada budžetu par tādu summu samazina. Un ka uz šo uzdāvināto mēbeļu rēkina , skolas direktore tika pie pilnīgi jauna dabīgās ādas mēbeļu komplekta. Grāmatvedībā visticamāk to viegli varēja noformēt .Jo veids kā dāvinājumus reģistrēt – nav reglamentēts.
Mana paziņa par to visu uzzinājusi pavisam nejauši, no kādas skolas darbinieces , kurai ir pļāpīga daba.

Kā saka – katrs dara , ko var

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam