Matīsa tirgus vīzija – kvalitatīva publiskā telpa visām paaudzēm

Vīzija ir skaista kā jau skaists sapnis, bet tāds saimniekošanas modelis ,visticamāk, prasīs finansiālu atbalstu, jo nebūs spējīgs izdzīvot pats ar saviem ienākumiem :( Piekrītu , ka sterila vide, lai cik tā būtu kvalitatīva, gan izpildījuma , gan mākslinieciskā ziņā , atbaida. Domāju, ka lielākā daļa piekritīs – brīvi un nepiespiesti var justies vidē, kur nav jāuzmanās atstāt pirkstu nospiedumus uz pulētām virsmām. Tādēļ omulība valda ,piem. , mākslinieku darbnīcā, sarunas raisās brīvāk virtuvē kā viesistabā utt. Kaut arī brīžiem tas, maigi izsakoties, robežojas ar bezgaumību, bet to pareizi ir sapratis Gunārs Ķirsons veidojot savu bistro interjērus.
Manuprāt , vieglākais ceļš ir meklēt īrnieku, kas atnāks , “savedīs visu kārtībā” un maksās naudu.Tikai nav zināms vai viņš par savu naudu neustādīs arī savus nosacījumus, kuri būs sveši mūsu metalitātei un gaumei un kuriem ,daudz nedomājot, piekritīs Centrāltirgus vadība, jo ir taču , kas ar mieru maksāt… Kā pierādījusi līdzšinējā Rīgas domes prakse – nekas nenotiek, ja kāds pa to starpu nevar piebāzt kabatas un man , nudien , nav pārliecības, bet gribētos cerēt , ka Centrāltirgus vadība taisīta no citiem “māliem” . Priecājos, ka atjaunojot Gastronomijas pavijonu, tika izveidota zona ar estētiskā ēstuvēm, kurās labprāt uzkavējas tūristi. Domāju ,ka arī Matīsa tirgū varētu būt šāda zona, bet atstājot vietu un ērtu piekļušanu arī pārtikas tirdzniecībai. Patīk autores ideja par mākslinieku saloniņu ierīkošanu Brīvības ielas pusē esošajos veikaliņos.Tikai jautājums vai tie spēs sevi atpelnīt… un vai tos pēc brīža nodokļu slogs nenobeigs tāpat kā Ciku Caku ,patiesi,jauko veikaliņu Vecrīgā?

Liepājā ir tāds Pētertirgus – galveno paviljonu projektējis arhitekts Melvils ( tas pasts , kas ģimnāziju ) – vietējie man zvērēja pie sava goda un sirdsapziņas, ka tur tiekot tirgoti tikai pašu – vietējie produkti. Ceru, ka tā arī ir, bet – vispār – liepājniekus ir par ko apskaust –

iedomājieties, cik tālu esam tikuši neatkarīgā Latvijas valstī, kad galvaspilsētā pat normāls
tirgus vairs nav pieejams –

Toties vid kontrolētais čiekurklans – kā tur ar vid nezināšu par Cnetraltirgū notiekošo?

Nu jā – kuru tas interesē – tirgus ….

Esmu sajūsmā par T.Gruntmanes pilsoniskajām inciatīvām. Diemžēl īstenība tās padara par utopiskām.

Piekrītu, arī man nav ko darīt Berga Bazārā, bet ļoti labprāt braucu uz Kalnciema tirgu, apskatīties un iepazīties ar LV ražotiem jaunumiem, kā arī pēc iespējām atbalstīt mazos ražotājus un tirgotājus. Tikai tas ir kļuvis par mazu. Pagājušajā vasarā tur reāli nebija vietas. Āgenskalna tirgus ir vēl procesā, un par to varēs spriest pēc gadiem. Centrāltirgum ir savas funkcijas, ko tas arī pilda, savukārt Matīsa tirgus ir jauna starta priekšā.

Tirgu pārvērst par hipsterīgu lielveikalu, mietpilsonisku un elitāru sevis izrādīšanas vietu cilvēkiem, kam nav ko darīt jau piedāvāja Āgenskalna tirgus pārbūves autori. Tāda kādreiz bija iecere arī veidojot Berga bazāru, sagraujot esošu un darbojošos tirdziņu. Arhitekti pēc tam nevarēja saprast, kāpēc cilvēki nevēlas sterilajā vidē uzturēties, secinot ka latviešiem bail justies noplukušiem tik “skaista” pagalma ietvarā. Tā pat arī Āgenskalna tirgus, kas kļuvis vienkārši par izlaizītu un dārgu, iepirkties tagad jābrauc uz Centrāltirgu. Tomēr, ideja par bērnudārzu nav slikta. Kinoteātri gan kādā no lielajiem paviljoniem neviens neļaus taisīt, komerciāli izdevīgāk vienmēr būs tirgot humpalas. Ja varētu saglabā esošo tirgus daļu, kas vēl funkcionē, neaizraujoties ar remontu “latviešu gaumē” un Brīvības un Matīsa ielas pusē izmantojot telpas mākslai nebūtu slikti. Pašreizējo tirgu bendē tas, ka telpu nomas maksas ir par augstu, liekot tirgotājiem celt cenas kā rezultātā pircēji migrē citur.