Drosmes netrūkst

Es jau apēdu ķiršus šokolādē, tāpēc rozīnes mani neinteresē – bet kaut kas kreptīgāks derētu.
Lūk – tiek piesaukti intelektuāļi – apžēļiņās – kas tie tādi? Vai tad visi šamējie neaizgāja mūžībā beidzoties otrajai tūkstošgadei?

Vai piemēram – tos krievus lamā no rīta lidz vakaram -es dmāju Putina Krievijas krievus – bet redz šo brīnumu – šamajiem ir kam pajautāt un ir kas atbild kaut ko vairāk un kaut ko nopietnāk

Savulaik – Kairiša dēļ pat Skuteļšovu skatījos – bet nu arī tā īsi – garām skrienot abi parunājās – nekādu dziļumu vai tālumu , par kosmosu jau nemaz nesapņojot …

nu bet ko darīt – komčekistiem mūs pārdeva un atpakaļ neizpirka – nu tad variantu nav .. . un slikti , ka tā

Nastavševs rada sinerģiskas izrādes, kam raksturīga duende un / vai dvēseles aizgrābtība. Tā, manuprāt, arī ir režisoru misija – no ieceres un pielietotajiem izteiksmes līdzekļiem veidot virsvērtību, virsskaņu, kā nu kurš to sauc.
(Par tēmu un ne par tēmu – noskatījos Poznera interviju ar Bogomolovu un tajā lieliski izgaismojas režisora un skatītāja pretnostatījums.)