Radošums ir tepat – ar rokām aizsniedzams
1Saistītie raksti
Viedoklis /
21. novembris
Kāpēc vilcinās ar lēmumu par jaunā izglītības finansējuma modeļa ieviešanu?
Viedoklis /
18. novembris
Skolotāji – vecāku draugs, nevis ienaidnieks
Viedoklis /
13. novembris
Kā zinātne palīdz mācīt un mācīties?
Viedoklis /
12. novembris
Kādus izaicinājumus risinās jaunais skolu finansēšanas modelis?
Viedoklis /
7. novembris
Mācību līdzekļu trūkums rada milzīgu slogu pedagogiem
Komentāri (1)
Sskaisle 08.01.2020. 10.14
dzīves pieredzes dēļ man ir aizspriedumi pret latviešu valodas skolotājiem, bet ne par to šoreiz
Skaidrs, ka katrs cilvēks, pilnīgi katrs ir radošs , cita lieta – kā tam izpausties
Ar logiem man bija tā, ka gribēju saglabāt vecos, bet restaurācija maksāja piecreiz dārgāk kā jauni palstikāta logi un tad nu an nebija variantu.
Toties visa enerģija aizgāja elementārai cīņai par to, lai es saņemtu pakalpojumu par ko esmu samaksājusi. T.i. – pirmo logu man uztaisīja mazāku , kā pats meistars nomērija. Sacēlu skandālu ar draudiem iesaistīt policiju, jo meistari gribēja klusi notīties, ierasties pēc mēneša un atstāt mani ar milzu caurumu loga vietā. Logu firmas īpašnieks bija krievvalodīgais – mani izlamāja un piedraudēja , uz ko es atbildēju ar to pašu un vēl vairāk.
Otrā istabā man jau veicās labāk , bet arī ne tik labi – vispirms nepietika visu detaļu , lai pabeigtu darbu un viss neatbilda pasūtītajam. Līdzīgi – prasīja man samaksāt atlikušo daļu un iedraudēja , tai skaitā divi meistari – logu licēji. Man nebija variantu – piesaucu atkal policiju un nu jau ar bagātāku vārdu krājumu lamājos ar īpašnieku un cīnījos , bet nepadevos un savu panācu.
Treso logu lika trešā firma. Latvieši un viss bija ideāli. Tikai – es pasūtīju 3kārtu logu , divas kārtas varēju redzēt, trešo nē. Mani vīrieši mani mierināja, ka tā esot, ka ne visu, kas ir varot redzēt, bet ma as nederēja. Ja samaksāju – gribu redzēt , kur tas ir. Izsaucu meistaru, mani brīdināja, ka būs jāmaksā. Nu īsi sakot, nācās maksāt. Vaimanājot, ka esmu vientuļā māmiņa, nositu maksu uz pusi , bet nu nācās atkal enerģētiski un naudiski tērēties un
lūk, tā viss radošs man ir aizplūdis kārtojot elemntāras, pašsaprotamas lietas.
Un līdzīgi tas ir skolās gan ar skolotājiem, gan ar bērniem – nav sakārtotas elementāras lietas , nav elementāra kārtība – sākot ar to, ka nav paēduši bērni , vai tie ir pārēdušies saldumus – ai, pat rakstīt negribu – ja skolotājam pašam ir nesakārtota dzīve, ja nav bijis laika sagatavot stundu – tad ir ļoti grūti nošarmēt bērnus un saglabāt vinu uzmanību un kā saka – pegazs aizlaižas nepiezemējies – kas tā arī notiek – visbiežāk
0