Lielie kapi cilšu kultūras sabiedrībā

Let bygones be bygones (Laujiet mirušajiem būt mirušiem). Laba doma.

Ciltīm ir teritorija, tātad, pārdomas varētu būt par savas valsts pazaudēšanu vai neatrašanu.
“reizi piecos gados notiekoša garīgā kultūras mantojuma demonstrēšana…”
Spēcīgs arguments uz kura būvēt tālākos secinājums. Nekādi nespēju tam piekrist. Dziesmu svētku fenomenu uztveru un saprotu kā absolūtu savas piederības un dzīvās kultūras manifestāciju, tātad procesu.
Autore paceļ ļoti būtisku jautājumu par institūciju darbību un kultūras mantojuma saglabāšanu plašākā nozīmē, bet tikai kā pieteikumu.
No LK saglabāšanas viedokļa, labs atradums šķiet piedāvājums LK iekļaut vai sadarboties ar Eiropas izcilo kapsētu asociāciju, kas varēt dot pamatojumu un pieredzi, bet nav īsti skaidrs, kādi ir šķēršļi.

Paldies autorei par rakstu. Žēl, ka pie varas esošajiem neinteresē, kā atjaunot sovietu sagānīto, bet joprojām būtībā svētu Latvijas vietu, objektu, ņemot vērā, kādas tik nozīmīgas mūsu nācijas un valsts veidošanā, aizstāvēšanā utt., utml. zināmas un mazāk zināmas personas un personības apglabātas Lielajos Kapos. Kapus nevajadzēja ne augstākajam luterāņu pravietim Vanagam, ne KM.
Bet ja atceramies, tad Šlesers LK gribēja būvēt dzīvojamos namus. Tāpat kā Biķernieku trasē starp citu. Tā kā varēja būt vēl ļaunāk. Bet par Kultūras ministrijas attieksmi/vienaldzību gan dīvaini, kur tad vēl tāds kultūras “koncentrāts” ir sastopams?

1X dzirdu, ka autorei jau ir 3 videoblogi par LK. Kāpēc tie nav nonākuši līdz sabiedriskajiem medijiem?
Kāpēc visa slodze ir FB?

Vai nebūtu laiks sarunām – kāda Latvijā ir, ja vispār ir valsts kultūrpolitika?
Ieejiet LNVM – nac.vēst.muzeja – mājas lapā, lai uzzinātu par pasākumu, esot jāseko līdzi informācijai feisbukā.
Vai LNB? Uz pasākumiem vari tikt tad, ja nestrādā. Nerunāsim, par tiem , kuri ir dienas laikā – liela daļa no tiem ir paredzēti tikai profesionāļiem, bet vakara pasākumi – sākas 18:00 – kā lai paspēj uz tiem, ja darbs ir līdz 18:00?

Cilšu kultūrā starp citu tāda neogdīga, netaisnīga pļāpāšana nebūtu un korumpantus, ja pieķertu – nokillotu, ka noskan.

Starp citu, nobriedusi nācija vērsta uz sadarbību , uz konkrētu rīcību, no šeit rakstītā , man nekļuva skaidrs, par ko tieši ir runa – vai savu spalvu pucēšana un uz vainīgajiem norādīšana?

Debess, Visusvētā – cik latviski – nupat sāk spārdīt un riet savējots.
Melbārde jau bija un ir NA ministre. Ko nu tagad pārmest ministrei – partijas tēvi izlēma, Melbārdei pateica, viņa rīkojās, vai attiecīgi nerīkojās. Gluži tāpat kā šodien Petraviča, ko liek to runā,kā kaut kas no sevis būtu jāsaka tā klusums. Ministrei aiz muguras uzlikt grēkāža vainu – ai cik skaisti latviski.

Man no raksta nepalika skaidrs, ko tad autore sagaidīja no Melbārdes? Bija /ir kāda Lielo kapu draugu kopas programma? Tāda , kas sludina nevis, cik viss ir slikti, to mēs paši zinam, bet tāda, ko reāli varam darīt.
Vai LKD kopiena – cik saprotu – dziļi slēgta un ekskluziva aktīvistu biedrība – no Valsts Simtgades budžeta kādu naudiņu dabūja mūsu tautiešiem piem, Baronam, Valdemāram – viņu kapavietu sakopšanai ? Viņu piemiņas godināšanai?
Rakstā apgalvots, ka neesot grūti , tad par ko tomēr ir runa? Kā pietrūkst, ka nav virtuālie kapi, kapu karte, izcilāko cilvēku kapi, izcilākie memoriālās mākslas pieminekļi?
Vai nauda KM un VKKF ir prasīta? Esmu pētījusi VKKF piešķirtās naudas – tur ir milzu summas arī krievvalodīgai kultūrai, par spīti tam, ka Satversmē sludināta latviešu nacionālā valsts.
Vai raksta uzdevums ir aicināt sabiedrību rakstīt projektus un lūgt atbalstu Lielo Kapu – teiksim -kā kult. mantojuma saglabāšanai ? Nesaprotu šo vēstījumu.

Lielisks raksts, mazliet pārsteidz, ka to nodrukājis IR:)

Izcili, dziļi un stratēģiski gudri, “Materiālais vēstures mantojums ir apliecinājums, ka mēs te bijām, būsim un mums ir tiesības te būt.”
Pārsteidzošs secinājums: mēs esam “cilšu/dziesmusvētku nācija”! Jāatzīst: skarbs bet patiess novērtējums. Mēdz teikt ka patiesības atzīšana dziedē.

Tas par ko raksts liek aizdomāties, ka vērtīgākais ir cilvēki, kuriem nav vienalga, un, kuri gan domā, gan dara. Raksts nav vienkāršs, ir iezīmētas problēmas, pretrunas, ir idejas un nav viennozīmīgas atbildes par LK nākotni – vai vēlamais virziens būtu jau esošais parka ansamblis ar memoriāliem kultūrvēsturiskiem pieminekļiem un, sekojoši, kultūrtūrisma un rekreācijas attīstīšanu, vai akcents jāpārvirza uz apbedījumu apzināšanu, piemiņas vietu atjaunošanu, tātad uz kapu funkcijas uzturēšanu.
Tāpat nav skaidrs redzējums, kas labs un, kas slikts ir darīt padomju un atjaunotās valsts posmā, jo LK ir viens no visvairāk pētītajiem pieminekļu ansambļiem un ir ar savu restaurācijas vēsturi. Šobrīd ir redzams, ka, no saglabāšanas un attīstības viedokļa, LK nonākšana pašvaldības saimniecībā nav bijis labākais risinājums.
Paldies autorei, par dabas vērtību un ar to saistīto problēmu loka izcelšanu!

T.Linkaits tad vēl nebija ministrs, bet viņa nostāja Skanstes tramvaja lietā bija nepārprotama, visu cieņu. Tāpēc vēl jo vairāk izbrīnīja kultūras ministres D.Melbārdes stāvēšana malā un vienaldzība Lielo kapu liktenī, atdodot tos Rīgas domei.