VARAM apspriešanai piedāvā Latvijas karti ar 35 pašvaldībām

Komentāri (7)

gustaps 13.04.2019. 20.41

“Ministrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm” – demokrātiski un smuki. Tikai – šīm pusēm jābūt ar padomdevēja, ne lēmēja tiesībām. Jo: ēkai vajadzīgs arhitekfs un projekts. Lai būtu skaidrs, no kā atbildību prasīt, ja rezults šķībs sanāks.
Arhitekta nebija esošam iedalījumam.
Te katrs iesaistītais celtnieks cēla kā prata, kā patika, kā varēja. Visi atceras enerģisko Mērsraga veci, kurš sakasījās ar priekšnieku un uztaisīja pats savu novadu. Visu cieņu, vecis spējīgs. Bet tā nedrīkstētu būt.

Atbildēt

lindab456 10.04.2019. 19.37

Prezentācija Delfu tiešraidē – iespaids labāks nekā gaidīju. Gribot negribot jāsalīdzina ar Na laiku VARAM.
Subjektīvi – ko la dara, ja pašvaldībām ir tendence pampt – aug vajadzības, administrācija un birokrātiskais slogs, nostiprinās dinastijas. Ar to nepietiek – krustu šķērsu veidojas pašvaldību savienības, apvienības, asociācijas ar funkcijām un birokrātiju, kas konkurē ar valsti.
Bet nodokļu maksātājiem jāspēj turēt dubultais slogs, ar ko mēs izceļamies un, kas nu, šķiet, ir sasniedzis savu iespēju robežas.

Atbildēt

J.Biotops 10.04.2019. 13.01

Partijas idejas dzīvo un uzvar. Jā, jā, rakstu par to pašu partiju, kura reiz bija vienīgā un valdošā.
Kad iezemiešu pieskatīšanas atvieglošanai padomju robežsargu interesēs vajadzēja samazināja rajonu skaitu, kas saskaras ar lielvalsts ārējo robežu, gar jūru savienoja Liepājas un Ventspils rajonus. Parķija skazāla – nādā…
Radās šodienas kartē labi redzamais un no veselā saprāta tālu stāvošais Ventspils rajona dienvidu izaugums. Tas nekas, ka Jūrkalne organiski ietilpa suitu novadā, vai sliktākā variantā – kopā ar citiem suitiem pie tā, kur šiem labāk patiktu. Sarkanai varai bija ērtāk nospļauties uz etniskām, saimnieciskām un fiziskām robežām. Turpināsim?

Atbildēt

J.šveiks > J.Biotops 10.04.2019. 13.32

vara sārkana vai balta , nav nekādas starpības , jo nīkuļojošie dzīvo uz citu rēķina , ja nebūtu pašvaldību pašizlīdzinoā fonda, nīkuļi iznīktu dabīga procesā , jo nebūtu par ko uzturēt pagastos administratīvo aparātu , ja nu viņi brīvprātīgi uzņemtos pienākumus pildīt bez atlīdzības , kā brāļu Kaudzīšu romānā , pagasta staršina lielsaimnieks plus viens kurš māk rakstīt , skrīveris un klāt daži runas vīri.

Atbildēt

J.Biotops > J.šveiks 10.04.2019. 17.20

Par krāsām diez vai vienosimies, zem sarkanās mēs te nečivinātu.
Cita lieta – atlīdzība par vēlētu amatu ieņemšanu. Senākos laikos visādiem stratēgiem un kvestoriem nemaksāja neko, tomēr gribētāju netrūka, relatīvi nesen britu parlamentā arī algu grāmatveža nebija, bet UK auga un pletās plati jo plati. Toreiz vispirms bija jābūt bagātam vai vismaz labi pārtikušam, lai sāktu dzīt politiku. Mūsdienās otrādi – politisks amats bieži vien top par ceļu pie bagātības, mazāk veiksmīgajiem – par iztikas līdzekli, kad pārliecinājies, ka citādi nopelnīt nespēj (protams, uz visiem to neattiecinu – politika kā amats ir godājams, ja to veic profesionāli un godīgi). Jau Haijeks rakstīja – mazāk slikti, ja bagātība ir ceļš pie politiskas varas, nekā vara – ceļš pie bagātības. Diemžēl tādi laiki aizgājuši uz neatgriešanos.
Cik tas labi vai slikti – uzzināsim tikai pēc laba laika. Ja nodzīvosim tik ilgi.

Atbildēt

J.šveiks 10.04.2019. 09.28

kāpēc ne 26? Čakarēs atkal to reformu pēc nākošajām vēlēšanām ?

Atbildēt

rokpelnis 10.04.2019. 08.33

Reformas mērķis ir tik ūdeņains, ka lielāku ūdeni redzēju tikai tad, kad lidoju pāri okeānam. Nav datu, ka parādītu, ka lielāki novadi ir attīstīties spējīgāki, bet dati, ko analizēt ir. Piemēram, Alūksnes un Gulbenes novadu teritoriju nav paredzēts mainīt, attiecīgi to attīstības dinamiku pēdējos desmit gados varam redzēt un analizēt salīdzinājumā ar cita izmēra administratīvajām teritorijām.

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam