VARAM apspriešanai piedāvā Latvijas karti ar 35 pašvaldībām • IR.lv

VARAM apspriešanai piedāvā Latvijas karti ar 35 pašvaldībām

7
Vietējo pašvaldību iecerētais dalījums 2021.gadā. Pašvaldību skaitu iecerēts samazināt no 119 līdz 35, apvienojot novadus. Ar vienu krāsu apzīmētas blakus esošas pašvaldības, kuras tiek piedāvāts apvienot. Grafiks: LETA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Platības ziņā lielākās ir Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Jūrmala, Daugavpils, Rīga un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju.

VARAM izstrādātajā kartē iecerēts apvienot arī vairākas Pierīgas pašvaldības, piemēram, Ādažus apvienot ar Carnikavu, Ķekavu ar Baldoni un tamlīdzīgi.

VARAM ministrs Juris Pūce (AP) otrdien LTV raidījumā “1:1” apstiprināja, ka ministrija iepazīstinās ar jauno Latvijas karti, kurā 119 pašvaldību vietā iezīmētas 35 pašvaldības. Viņaprāt, piedāvātā reforma ir atbalstāma, jo tikšot veidoti lielāki novadi, kas spēs veiksmīgāk veicināt attīstību reģionos, it sevišķi, ja pie spēcīgākajiem tiks pievienoti ekonomiski vājāki novadi.

“Pieļauju, ka daudziem prezentētā karte liksies jau redzēta, jo tā lielā mērā būs līdzīga tai, kas tika izmantota pirms reģionālās reformas sākšanas,” piebilda ministrs.

Ministrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.

Saeimas atbalstītais Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas likumprojekts paredz, ka pēc jaunā teritoriālā iedalījuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām, Ministru kabinetam līdz šā gada 1.decembrim būs jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un kārtību kādā pabeidzama reforma.

Šajā likumprojektā būs jāietver jauno valsts administratīvo teritoriju iedalījums, nosakot to veidus un izveidošanas kritērijus, nosacījumus pašvaldības budžeta apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī jāietver citus ar reformu saistītus jautājumus.

Reformas mērķis ir turpināt 1998.gadā iesākto teritoriālo reformu, un līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.

Komentāri (7)

lindab456 10.04.2019. 19.37

Prezentācija Delfu tiešraidē – iespaids labāks nekā gaidīju. Gribot negribot jāsalīdzina ar Na laiku VARAM.
Subjektīvi – ko la dara, ja pašvaldībām ir tendence pampt – aug vajadzības, administrācija un birokrātiskais slogs, nostiprinās dinastijas. Ar to nepietiek – krustu šķērsu veidojas pašvaldību savienības, apvienības, asociācijas ar funkcijām un birokrātiju, kas konkurē ar valsti.
Bet nodokļu maksātājiem jāspēj turēt dubultais slogs, ar ko mēs izceļamies un, kas nu, šķiet, ir sasniedzis savu iespēju robežas.

+1
0
Atbildēt

0

gustaps 13.04.2019. 20.41

“Ministrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm” – demokrātiski un smuki. Tikai – šīm pusēm jābūt ar padomdevēja, ne lēmēja tiesībām. Jo: ēkai vajadzīgs arhitekfs un projekts. Lai būtu skaidrs, no kā atbildību prasīt, ja rezults šķībs sanāks.
Arhitekta nebija esošam iedalījumam.
Te katrs iesaistītais celtnieks cēla kā prata, kā patika, kā varēja. Visi atceras enerģisko Mērsraga veci, kurš sakasījās ar priekšnieku un uztaisīja pats savu novadu. Visu cieņu, vecis spējīgs. Bet tā nedrīkstētu būt.

0
0
Atbildēt

0

J.Biotops 10.04.2019. 13.01

Partijas idejas dzīvo un uzvar. Jā, jā, rakstu par to pašu partiju, kura reiz bija vienīgā un valdošā.
Kad iezemiešu pieskatīšanas atvieglošanai padomju robežsargu interesēs vajadzēja samazināja rajonu skaitu, kas saskaras ar lielvalsts ārējo robežu, gar jūru savienoja Liepājas un Ventspils rajonus. Parķija skazāla – nādā…
Radās šodienas kartē labi redzamais un no veselā saprāta tālu stāvošais Ventspils rajona dienvidu izaugums. Tas nekas, ka Jūrkalne organiski ietilpa suitu novadā, vai sliktākā variantā – kopā ar citiem suitiem pie tā, kur šiem labāk patiktu. Sarkanai varai bija ērtāk nospļauties uz etniskām, saimnieciskām un fiziskām robežām. Turpināsim?

0
0
Atbildēt

1

    J.šveiks > J.Biotops 10.04.2019. 13.32

    vara sārkana vai balta , nav nekādas starpības , jo nīkuļojošie dzīvo uz citu rēķina , ja nebūtu pašvaldību pašizlīdzinoā fonda, nīkuļi iznīktu dabīga procesā , jo nebūtu par ko uzturēt pagastos administratīvo aparātu , ja nu viņi brīvprātīgi uzņemtos pienākumus pildīt bez atlīdzības , kā brāļu Kaudzīšu romānā , pagasta staršina lielsaimnieks plus viens kurš māk rakstīt , skrīveris un klāt daži runas vīri.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    J.Biotops > J.šveiks 10.04.2019. 17.20

    Par krāsām diez vai vienosimies, zem sarkanās mēs te nečivinātu.
    Cita lieta – atlīdzība par vēlētu amatu ieņemšanu. Senākos laikos visādiem stratēgiem un kvestoriem nemaksāja neko, tomēr gribētāju netrūka, relatīvi nesen britu parlamentā arī algu grāmatveža nebija, bet UK auga un pletās plati jo plati. Toreiz vispirms bija jābūt bagātam vai vismaz labi pārtikušam, lai sāktu dzīt politiku. Mūsdienās otrādi – politisks amats bieži vien top par ceļu pie bagātības, mazāk veiksmīgajiem – par iztikas līdzekli, kad pārliecinājies, ka citādi nopelnīt nespēj (protams, uz visiem to neattiecinu – politika kā amats ir godājams, ja to veic profesionāli un godīgi). Jau Haijeks rakstīja – mazāk slikti, ja bagātība ir ceļš pie politiskas varas, nekā vara – ceļš pie bagātības. Diemžēl tādi laiki aizgājuši uz neatgriešanos.
    Cik tas labi vai slikti – uzzināsim tikai pēc laba laika. Ja nodzīvosim tik ilgi.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu