Maigais vējš

Viena lieta, ka dzīvē vīrieši un sievietes nesarunājas, bet nu literatūrā, teātrī taču varētu piespiest. Lai izsaka visu,ko īsteībā nespēj…

Kur mums tik vājas ģimenes kur visa tā ciešanu nasta ….un tad kā divi to pārvar un uzvar… bet nē… sz un virpina pirkstņus ap nabiņu …kā mēs ciešam…

Noticu uz vārda, kā saka – acīs skatoties,ka izrāde ir laba,bet….Zane,apžēlojieties, vai tas ir viss,ko varam šodien vēlēties- poetizēt, maksimāli krāšņi metaforizēt cilvēku attiecības un tad pie tā arī palikt?

Kad nesen biju Stokholmā, es mocījos,stipri mocījos,lai izlemtu nepirkt grāmatu par Bergmani Ingmaru. Lai sevi pārliecinātu,ka nevajag – palasīju kādas lapas ….cits dziļums,cits augsfums,citi apvāršņi… tā cena 67 eur noteikti,ka bija adekvāta, tikai žēl,ka ne mans līmenis….

Es to rakstu 201.reizi,ka ar savu pakļaušanās sludināšanu latviešu literatūra ir kriminalizējama un tiesājama.

Zane, apžēlpojieties un vismaz kaut cik mani atbalstiet.

Pirms 2 gadiem pārlasīju Ezeras Aku. Tik skaista valoda, tīra – 100% skaista valoda, bet nu tā Laura – tas mūžīgās cietējas pakļāvīgais tēls… es saprotu,ka romāns neizdotos,ja Laura aizbēgtu ar dakteri – un tomēr –

Vai tiešām spriestspēja, domāšana ….mums zudusi uz visiem.laikiem?