No citas pasaules

Imantam Lancmanim ir viens būtisks trūkums – viņš nav akadēmisks vēsturnieks , bet visādi citādi es viņu dievinu. Ideāls Latvijas valsts prezidents.
Lūk, šis raidījums kārtējo reizi pierāda sabiedrsko mediju bezatbildību.

Kairišs pasaka svētus vārdus – kamēr mēs neizzināsim, neizrunāsim savu vēsturi , atklāti , godīgi, kaut vai kaujoties, tikmēr mēs kā tauta neiegūsim pašapziņu. Latvijas sabiedriskajā TV jau sen ir nepieciešami raidījumi par vēsturi – ar atraktīviem , zinošiem vēsturniekiem un tādi viņi ir visi – jo vēsturnieki citādi nemēdz būt – ar nopietnu informatīvo un diskusiju saturu.

Tas ir latviešu izdzīvošanas jautājums.
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/17.03.2019-nacionalie-dargumi.100-g-kulturas.-vacbaltiesi-latvija.id154040/

Lūk, un šādā kontekstā – Imants Lancmanis arī runā kā svētais – viņš saka, ka baltvācieši uz Latviju brauc sentimenta un mīlestības pilni. Sniedz milzu finansiālo palīdzību mūsu – Latvijas mirstošajām kultūras vērtībām. Ka mums – latviešiem vajadzētu atbildēt ar to pašu – ar beznosacījumu mīlestību. Un te es nodomāju – es iesparaudu savu – bet – jā – vācieši jāmīl – ko darīt – gudri, smuki, kulturāli , bagāti un devīgi. Tomēr – grimstot šai atdzimušajā mīlestībā – neaizmirst tomēr vēsturi.

Leimaņa Purva bridēju es mīlu – dievinu smukās Vijas un Ulda dēļ. Īpaši jau tomēr Vijas, bet arī mūsu vēstures dēļ – baroniem mēs latvieši bijām labi tikai paklausīgi, bezierunu kalpi ….. to tomēr der atcerēties – tā filma ir ļoti tāds konkrēts spogulis

ja muižā notiekošo mēs pārceltu uz kāda šodien bagāta kunga namu – tas pats vien jau tur būtu

Vēl viena problēma ir nenormāli zemais un bezatbildīgais žurnālistikas līmenis.
Es tā saprotu , ka A Burve Rozīte ir IR līdzīpašniece un kā saka brāļi krievi – hozjajin bojarin – dara kā grib.
Bet – es vēlreiz pārlasīju interviju un secināju, sev piešķīru tiesības vēlreiz apliecināt, ka te ir publicēta jau 5x sildīta zupa
Apmēram tas pats, kas šorīt LR ziņās – ziņu lasītājs norunā tekstu, ko par BREXIT ir teicis Rinkevičs un pēc tam – apmēram 3 minūtes atskaņo pašu Rinkeviču, kurš atkārto tikko dzirdēto – kas tas ir? Kas atbild par saturu? Labi – privātiem žurnāliem ir izvele – varu vairs nelasīt un viss, bet sabiedriskajiem medijiem ?

Kāpēc tie tiek nonivelēti ?

Ja no māsām neko nevar izspiest , tad piedodiet – Rainis taču ir aka no kuras smelt un smelt un dzert un dzert un neatdzerties.

Kas tad to darīs , ja ne mēs paši? Krievi? Amerikāņi? Ušakovs?

kauns un nožēla –

Mana jūsma par vēsturnieku J.Šiliņu turpina zelt un plaukt.
Režisors Šmits apgalvo, ka ir pētījis 1905.-1907.g. notikumu vēsturi un nekādi nevarot saukt par revolūciju, prasts bandītisms un viss.
Mans jautājums – vai māksliniekiem , kuri publiski pauž viedokli par vēsturi , nebūtu jāprasa atbildība? Šmita – piedodiet muldēšana ir tikpat ļauna, cik kremļa propaganda, ka Latvijā sit krievus. Kāpēc mēs – mūsu valsts nespēj tikt galā ne ar šo iekšējo , ne ārējo propagandas ļaunumu?

https://www.delfi.lv/kultura/news/screen/viens-no-brutalakajiem-gadiem-latvijas-vesture-vesturnieks-par-filmu-1906.d?id=50911273

lūk , LR1 noklausījos šo raidījumu – un es kā nodokļu maksātāja sev uzdodu jautājumu – vai nebūtu laiks nopietnai sarunai , ko un cik un kam maksā valsts – kādi ir kultūrpolitikas Latvijā mērķi ?
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/lielbritanijas-un-latvijas-dzejnieki-iepazistina-ar-atdzejas-darbnica-paveikto.a312468/

Lūk, šajā raidījumā viens vienīgs ārzemnieks Veils pasaka vienu ļoti būtisku lietu, ka lai attīstītos literatūra, lai tā saglabātu nozīmi tautas un valsts pastāvēšanā – tikpat svarīgs, cik rakstītājs ir lasītājs.

Es esmu ritkīgi nikna , ka visa simtgades nauda,ka vispār visa kultūrai paredzētā nauda ir aizgājusi rakstītājiem, ka lasītājiem tiek vien piķis uz puļķa – un dusmas un kreņķi

Ja tas netiks mainīts – labu galu tas neņems – jo garas kājas zeķturos – ar vai bez biksītēm, tikai uz brīdi un tikai nedaudz spēs noturēt sabiedrības uzmanību

ticiet nu man – es sevī jūtu Kasssandras gēnu, bet cenšos to nīdēt laukā , jo labi tas nebeidzās nevienam –
https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/24.02.2019-nacionalie-dargumi.100-g-kulturas.-kas-ir-latviesu-literaturas-e.id152268/

Es kā komentāru rakstniece varu rakstīt ar kazas kāju vai zoss spalvu, gramatiski pareizi vai nepareizi – alga viena, jo rakstu jau sev, norakstu sev nost, bet tiem, kas raksta un izsakās publiski – tiem tomēr vajadzētu padomāt , ko runā un ko raksta

Nu ja Latvijas kultūrtelpā tādas māsas tiek pasludinātas par harismātiskām , par tādām, kas spēj uzrunāt un piesaistīt publiku , tad mūsu apvāršņi tomēr ir šausmīgi zemi un kusli – nožēlojami

es nezinu, es nevaru zināt, cik ir tādi kuriem šādas dāmas ir paraugs -domāju , ka tā ir gauži neliela sabiedrības daļa

nu cik ir tādu cilvēku, kuri gribētu savas dzīves veltīt ārējā tēla kultivēšanai , nemitīgai
iekšējai reflektēšanai –
pie tam – ik pa laikam no lomām izkrītot – ir taču arī neveiksmīgas lugas, neveiksmīgi uzvedumi, kritikas kritizēts un pašas asi , pat rupji aizstāvēts dzejas krājums un tad tā rupjā lamāšanās , kad sabiedrība šaubījās vai ir nepieciešams valsts atbalsts radošajām personām
nu kur ir tie domu graudi, tās dzīves atziņas , kurās vērts ieklausīties? kur ir viedokļi par to kas notiek pasaulē , kas notiek sabiedrībā ?

lai tiek viņām lauri par to, kas pelnīts, kas nopelnīts – bet lūdzu nevajag pūst ziepju burbuļus
lūdzu neceliet uz postamenta negatavus varoņus – nu nevajag –

interviju izlasīju ,jo žurnāls IR , bet – pasakiet man – kas tajā tika pateikts tāds, kas jau nebija iepriekš zināms?

Vai tā veco ziņu un veco faktu atražošana nav žurnālistikas norieta viena no izpausmēm? Ja neko jaunu nevar izdomāt, pastāstīt, varbūt var klusēt par to , par ko neko vairs nevar pateikt?

Lūk , jaunajā Rīgas Laikā Pauls Bankovskis stāsta par kādu rakstnieku, kurš izdomājot stāstus par citiem , piedomā un izdomā arī stāstus par sevi – piemēram divreiz liekot nomirt savam brālim, liekot viņam slimot, tad izveseļoties, tad atkal slimot, nomirdinot un augšāmceļot savu mammu utt. utjprj. Pats esot smuks, iznesīgs, talantīgs un bagāts bez gala, bet melo un mānās patoloģiski – iespējams, ka tieši tas arī līdzējis – veicinājis kļūt par zvaigzni – pievēršot citādi grūti dabūjamo publikas uzmanību.

Kāpēc mūsu komplektiņš tik pasīvs? Tik neizteiksmīgs?