Cerot uz ceremoniālu attīrīšanos

Filmā daudz un ilgi rādīto stūra mājas fasādes krāsošanu un pucēšanu es uztvēru kā tādu metaforu faktam , ka vara cenšas aizkrāsot vēsturi – mūsu pagātni.
Man tas kaut kā sasaistījās ar notikumiem Stambulā, kur SA nomušīja savu brīvo žurnālistu un tūlīt konsulātu mazgāja ar ķīmijām un krāsoja, bet patiesība tomēr izlīda cauri noziegumu slēpšanai.

Vēl – Nadziņš – vdk virsnieks apstiprina to, ko saka Andrejevs – ka tagad bijušo čekas virsnieku bizness ir tirgoties ar liecībām. Filmā tas ir perfekti parādīts un pierādīts.

Būtiska lieta, par ko būtu jāraksta, bet par ko klusēja -ka čekas stukači visi saņēma privilēģijas – lielākas vai mazākas, bet privilēģijas – t.i. – viņi pārdevas un pārdeva okupācijai varai sevi un citus – lai gūtu no tā labumu. Es attaisnotu tos, kuri stukācija idejas – pārliecības dēļ. Bet vai tadi bija?

Vēl – tā ideja, ka čekisti jau tikai pildīja komunistu uzdevumus un tāpēc nav vainīgi ne paši, ne viņu savervētie stukači – protams, ir tikai kārtējais vainīgo mēģinājums novelt no sevis vainu

bet nekā nebūs – lai jūsu upuri saņem no jums gandarījumu – kādu un kā – nezinu – ne man visu izlemt un izpsriest, bet – lai Svētā Debess galu galā pārmāca neliešus – paši to nespējam – diemžēl …

Filma ir neparko . Tas mans personisks secinājums , kuru es izdarīju nedēļu atpakaļ , kad parādījās raksts par šo filmu ar nelielu priekšlasījumu , plus vēl stulbā m.zālītes iesaistīšana reklāmā, kura musina ļaudis uz savervēto attaisnošanu, kas man nav pieņemami . Es šo pasaku filmu neapmeklēju.Protams , ka netiesāsim . šodien pilnīgi cits priekšstats par tiesām, jo mūsu politiķi neparko neatbild bet visos savos grēkos vaino politisko pasūtījumu. Atliek vien cerēt , ka piepildīsies Kārļa Brīvnieka pareģojums viņa dziesmā , kā bus pēc divi simti ngadiem , kurā vēstīts , ka nebūs blēžu un zagļu vairs.