Dzīvs dimants

Lieliski jauni cilvēki. Paldies žurnālam par pozitīvisma devu!

vēl – par jauniešiem. FB bija saite uz satori.lv – Šlāpina saruna ar jaunajiem dzejniekiem par literatūru šodien Latvijā – ko par to domā un saka jaunie dzejnieki. Izlasīju un – no vienas puses- jā, prātīgi, klusi, mierīgi, nelecīgi. Bet no otras puses- paga – bet kur tā jaunības enerģija ? Dumpinieciskums, veco vērtību kritika, noliegums , jauno – pieteikšana, autoritāšu kritizēšana ? Kaut kā stipri stipri dīvaini man tas likās …. neriktīgi …. tā

Nezinu – vai to saprast kā jauniešu perfektu spēju būt politkorektiem , pareiziem, kā ķīselim spējīgam visur lēni un biezi ieplūst, vai – patiešām , absolūta enerģijas neesamība, kad vienkārši nav ko teikt un labāk klusēt

Mani saskumdināja šī intervija.
Ja viņi būtu lecīgi, lamātu manu paaudzi par āmurgalvām un atpalikoņiem – es dusmotos, es rātos pretī, ka nsokan pāri Daugavai , bet – tagad – it kā ir un it kā nav …

Sveiciens valsts svētkos!
Es gan rīkotos citādi, kā IR redakcija to ir izdarījusi, jo es domāju citādi.
Manuprāt, valsts svētku numurā būtu jācildina tie citi IR atrastie varoņi.
Piemēram, es nespēju iedomāties , es nezinu nevienu svētāku un cilvēciski labāku darbu kā pag. nedēļā aprakstītais Bērnu slimnīcas ārstu darbs – būtībā ziedošanās – savā brīvajā laikā par velti braukt un strādāt , lai glābtu pašus neaizsargātākos – slimos bāreņus. Kā es iedomājos bērnu, kurš tiek atpestīts no sāpēm, no kroplības, kurš pēkšņi iegūst jaunu dzīvi. Tie Ārsti bez bremzēm – tie manā vērtējumā ir varoņi numur viens. Žēl, ka precējušies. Citādi es kādu bildinātu.
Tad noteikti tieši šai svētku numurā – būtu jācildina Andrija Likova. Iedomājieties- viņa aizstāv bāreņus, viņu – mūsu sabiedrības visneaizsargāto cilvēciņu tiesības un viņai ir jātiesas ar ierēdņiem, ar varas cilvēkiem par savām tiesībām aizstāvēt vājāko tiesības.

Vai jūs domājiet, ka tādus cilvēkus – patiesus varoņus pamanīs korumpētā varas elite ar saviem galma glaimotājiem? Nē taču ! Un tieši tāpēc , es ļoti cerēju , ka IR uztaisīs savu – alternatīvo, jeb patieso varoņu galeriju.

Neba nu viņi – bāreņu eņģeļi ir vienīgie – tādu ir daudz. Arī tās pensionāres, kuras par spīti varas elites centieniem tās ātrāk dabūt kapā izdzīvo ar saviem 200 un 300 eur.

Brīniškīgi, ka tāds koklētājs atradis patvērumu mežā un tur laimīgi dzīvo, bet …. aizbēgt un paslēpties, norobežoties, nedalīties, neiesaiastīties – ai kā bija Ziedonim tā epifānija par piedalīšanos un sadalīšanos – tas jau ir tas pats vieglākais.

Manā vērtējumā tā cilvēcības Augstā Dziesma ir lūk šo ārstu dalīšanās ar bārenu sāpju likteniem. Seviški uz to nenormāli korumpēto, zaglīgo, būtībā necilvēcīgo mediķu fona, kurus satiekot šķiet, ka labāka izvēle ir mirt nekā palikt tādu briesmoņu rokās.

Vai tiešām mums absolūti ir zuduši vērtību orientieri?

Tagad – ziedoņa mēnesī cildina Ziedoni – bet- ieklausieties, ievērojiet- ka cildina- sacenšoties lielībā, kurš cik reizes dzejnkieku saticis, ko šim vai šai dzejnieks teicis,, kā uzlsavējis … Mans konkrētais iespaids ir tāds, ka visa šī dzejnieka pielūdzēju branža nav lasījusi un nelasa ne IZ dzeju, ne viņa esejas. Ja lasa , bet nekas viņiem nepielec – nu tad atkal jautājums – kāds ziepju burbulis ir izpūsts

Tiešām malači un tiešām principiāls ieguldījums sevī, novadā un Latvijā. Visupirms jau galvās.