Reibuma nejaušības
Saistītie raksti
Ārpolitika /
22. novembris
Ārskats nr. 101: Lido raķetes. Trampa kakistokrātija. Izdod Netanjahu aresta orderi.
Viedoklis /
22. novembris
Vai lepnums par savas valsts sasniegumiem var palīdzēt tās attīstībā?
Viedoklis /
22. novembris
Vai lielas atkritumu pārstrādes rūpnīcas mazajā Latvijā atrisinās visas vides problēmas?
Aktuāli /
21. novembris
Žurnāls: Kāpēc igauņiem izdodas “Rail Baltica” būvēt lētāk?
Komentāri (21)
Saulespuķe 05.04.2018. 10.37
Ja nu reiz tiek skarta izrāžu kvalitāte, tad jautājums, kas novērtē, vai izrādes ir rādāmas vai ne. Un ja galvenais ir rezultāts, kāpēc izrāžu tapšanas procesā netiek iesaistīti teātra kritiķi. Šoreiz izlaidīšu atbildības uzņemšanās vai neuzņemšanās dilemmu, jo pašu kritiķu starpā nav vienprātības, ko kritizēt vai ne, tātad pat kritiķu iesaiste nedotu nekādu garantiju. Piemēram, kāda teātra kritiķe poducē izrādi, jo luga esot labākā, kas pēdējo gadu laikā lasīts, savukārt cita teātra kritiķe izrādi nokritizē. Un ko man kā skatītājai darīt, uz kuras viedokli vairāk paļauties?
1
Sskaisle > Saulespuķe 05.04.2018. 12.02
Sveika Mīļā Saulespuķe.
Vispirms ir tā, ka mana svēta pārliecība ir tāda , ka vajadzētu būt 2 likumiem – 2 tradīcijām – LNO vienmēr repertuārā būtu jābūt kādam Vāgnera “gabalam” un kaut ko no Barišņikova – ne tikai bidles foajē – vajadzētu. Tanheizers man ļoti ļoti patika. Vienīgais, kas man nenormāli traucēja bija bezpiedurkņu krekls Tanheizeram – nu burtiski kā tāda indes pile dzidra ūdens glāzē -nespēju to piedot.
Un , protams, visu laiku būtu jābūt
1
Sskaisle > Dusma 05.04.2018. 12.23
kādai Raiņa izrādei repertuārā. Klasikai ir jābūt kā āmen baznīcā.
Kas attiecas uz Tavu lietu – izrāžu kvalitāte – tad te nu būtu , ko spriest gari un plaši.
Man gan šķiet, ka kritiķiem būtu profesionāli drosmīgi un neatkarīgi jāvērtē rezultāts, nevis izrādes tapšana.
Man loti interesētu , patiktu , ja par izrādēm diskutētu profesionāļi – paši aktieri, režisori, gaismotāji un tādi gudri skatītāji kā Tu Mīļā Saulespuķe. Manā vērtējumā Ojāra Rubeņa ziparhīva raidījumi pirms izrādēm ir tādi pavirši, es pat teiktu tādi kā glumi.
Un vēl – vai tad nav teātros kaut kādas radošās padomes, kuras varētu nopietnāk domāt par repertuāru.
Es nezinu, kāds ir tas mehānisms – kā dzimst ideja un tiek līdz izrādei, bet …. nu labi – viegli nav. Man nav manā pamacību vācelītē gatavu recepšu , ko un kā pareizi darīt
1
Saulespuķe > Dusma 05.04.2018. 13.08
Lai cik piezemēti tas arī nešķistu, tomēr arī mākslas pamatā ir mārketings un komercija – to tagad neizdomāju es, to jau pateicis Alvis Hermanis. Tāpēc manā skatījumā recenzentiem jāapzinās, ka jautājums nav tikai par izrādes izdošanos vai neizdošanos, bet arī par kases ieņēmumiem.
Es neietekmējos no recenzijām, bet man tā sāpe ir par to, kāpēc kitiķu starpā nav vienotas pieejas, jo, cik kritiķu, tik viedokļu (skat.arī la.lv un kroders.lv). Un ja nav vienotu kritēriju, kā vispār var likt vērtējumu. Mēdz būt ne tikai neizdevušās izrādes, bet arī neizdevušās recenzijas.
Izrāde ir oriģināla, scenogrāfija stilīga, aktieri burvīgi, režisore drosmīga.
1
Sskaisle > Saulespuķe 05.04.2018. 15.29
nu paga – pēc Tava atstāsta – iznāk, ka izrādē viss ir – trūkst tikai tā ideja- jēga, jeb latviski runājot – izrādes dvēselīte – tā kopējā sajūta , kas satur kopā – scenogrāfiju, aktierus , mūziku
un vēl – par kritiku – neko daudz par teātra kritiku nezinu – kādreiz lasīju satori , tagad principa pēc to portālu nelasu
tikai tik cik ir IR , bet – es noticu tikai Zanes Radzobes recenzijām – mans iesspaids, ka mans skatījums sakrīt ar viņas, ne vienmēr – bet pamatā jā.
Tas jautājums jau tomēr ir par kritikas objektivitāti.
Nāk uzreiz prātā kā pagājušajā gadā mēs abas sarakstījāmies par Ķuzuli izrādē Karmena – nu man viņa nebija ne kaislīga mīlētāja, ne cietēja, un pat ne slepkavniece – nu nē – bet tu teici – jā – ka izcila – nu ko darīt?
1
Saulespuķe > Dusma 05.04.2018. 15.48
Nē, šito (par izrādi) jau Tu pati piedomāji klāt – nekā netrūkst. Par pēdejo rindkopu man komentāru nebūs, tas ir tāpat kā ar Geriju Oldmenu, kad Tev jāiet skatīties otrreiz, lai saprastu, par ko viņš dabūja Oskaru :)
1
Sskaisle > Saulespuķe 05.04.2018. 16.07
nē, Oldmens neatbilst manam Čērčilam
bet Ķuzulei bija jārada kaisle, iemīlēšanās – nu kaut kas , ka tu jūti jūtas – nu ka nesaproti mani …. jāpadomā kā man izteikties
1
Saulespuķe > Dusma 05.04.2018. 17.06
Tu nesaprati līdzību par subjektīvo novērtējumu un balvu saņemšanu :)
2
Sskaisle > Saulespuķe 06.04.2018. 15.28
Sveika, – nē es sapratu, ka Tu gribēji teikt, ka es neprotu novērtēt aktiera talantu, bet es kā reiz saku, ka nē – pilnīi objektīvs vērtējums jau , manuprāt, vispār nav iespējams. Tieši tāpēc ir svarīgi, ka tiek piesaukti konkrēti pamatojumi. Es nekur nerakstīju, neapgalvoju, ka Oldmens slikti spēlēja = tēloja. Es apgalvoju, ka Oldmena Čērčils no mana Čērčila būtiski atšķīrās. Un tās ir dažādas lietas.
Tikpat labi var būt tā, ka Tavuprāt, Karmena bija tieši tāda – lēkāja un skraidīja, pa starpām pabučojās un izrunājās un Tevi tas pārliecināja – bet man atkal priekšā sēžot gribējās, ka manī rodas jūtas – sajūsma utt.
viens ir skaidrs- viegli nav – ne darītājam , ne kritizētājam – vienīgi slavētājam ir viegli –
bet nu jā –
0
Sskaisle > Saulespuķe 06.04.2018. 15.32
es vakardien vienā iestādē satiku jaunu meiteni – sievieti, kuru cita starpā dēvē par rakstnieci. Ļoti smuka meitene, bet – ko uzreiz atcerējos viņu ieraugot – viņa izdeva romānu un žurnāls Pastaiga reklamēja ka – Šekspīrs varot iet atpūsties, lūk, šis romāns esot ģeniāls. Nu es kā rūdīta kritiķe nospriedu, ka par Šekspīru jau diez vai labāks, bet nu gan , jau , ka labs gana un jāizlasa. Kā es spļaudījos un šķendējos. Šitā melot un krāpties. Priekš kam tas? Nu tai meitenei kāds labums, ka viņas darbu pārslavēja? nu pirka vairāk? Nezinu – kam jānotiek, lai es vēl ņemtu un kaut ko lasītu no viņas rakstītā. Jo tā arī nedrīkst krāpt cilvēkus.
1
Saulespuķe > Dusma 06.04.2018. 16.08
Nevajag jau visu uztvert tik personīgi :) Cilvēki ir dažādi, bet vairāk par slavinātajiem mani uzjautrina pašslavinātāji, eksaltētie pārdzīvotāji “uz publiku”, didaktiskie moralizētāji utt., utjpr. Un tie, kas iet uz teātri sevi parādīt un par citiem izteikties, bet tai pat laikā neko nespēj pateikt par izrādi :)
2
Sskaisle > Saulespuķe 06.04.2018. 17.06
nē – nu es teiktu drusku citādāk – cilvēki tomēr ir ļoti dažādi daži ir teatrālāki , dažiem dikti patīk pa priekšu grozīties
zini – vēl interesantāk ir tas, kā citi tevi vērtē – nu nerunāsim par kolēgiem ,ar kuriem jāplēšās par maizes kumosiņu, vai par darba devēju , kuram acīs neko teikt nedrīkst, bet aiz muguras vēl mazāk – noštukačos izpušķoti
jā interesantāk ir kā cilvēki tevi redz – man uzreiz prātā ir Upīša Zaļā zeme – kur viņš apraksta vienu tantuku baznīcā – nu svēta tantiņa – šauru skatu un sakniebtām lūpām, knapi valdīdamās -viņa skatās uz visiem grēka gabaliem , kuri plūst iekšā baznīcā ….bez kauna un bez goda …. es ik pa laikam to atceros, kad man uznāk tāda svētuma sajūta, kā viņai un tādas nosodījuma dusmas
nezinu kā tu vērtē, bet man šķiet, ka bērnībā , kad tai padlaiku nabadzībā pa teātriem staigājām – man škiet ka cilvēki bija krāšņāk uzpucējušies – tie bija kā svētki – teātris – pat ja vienam otram tikai izrādīšanās svētki – bet s vētki
tagad jau man šķiet , ka viss ir daudz daudz prastāk – kā no darba tā uz teātri
es gan cenšos – man patīk kleitās grozīties – nu kur citur es tās arī valkātu –
0
Sskaisle > Saulespuķe 06.04.2018. 17.10
jā un kas attiecas uz to izteikšanos par citiem …. mīļā – svēta lieta
man ir tāda kolēģe , kura man pārmet – ja es kādreiz kādu īstu klaču gribu uzsist -ka neesot smuki aprunāt – kaunina mani un es tā kā vainīga sajūtos – bet pati – dzeļ kā čūska – asi un indīgi – man gan tik daudz laimējies, ka ir pretinde un tad , kā saka – varu mierīgi izdzīvot – bet visādi citādi – tās skaistās runas ir tikai kā tāda butaforija , vai kā teātros mēzdz darīt – uzmanības novēršanai – skraidīšana no viena skatuves stūra uz otru –
1
Saulespuķe > Dusma 06.04.2018. 18.08
Es reiz guvu nopietnu psiholoģisku traumu no tā, kad apmeklēju skaistu koncertu Operā un nepažēloju naudu, lai sēdētu beletāžā, kā rezultātā attapos sabiedrības krējuma vidē… Un visu koncertu man nācās klausīties, ko viena beletāžas puse domā par otru. Kopš tā laika vairs neapmeklēju ne pirmizrādes, ne ekskluzīvus koncertus, jo tas ir tāds liekulības tirgus…
1
Sskaisle > Saulespuķe 07.04.2018. 06.46
o jā … un kā vēl
šai ziņā – vispār nesaprotu, nezinu, kāpēc no JRT repertuāra izņēma Marķīzi de Sadu. Labi, ka paspēju noskatīties. Es tur arī savu atsauksmi ieliku. Luk, tajā izrādē , kura manuprāt bija vāja kā Hermaņa izrāde, man vislabāk patika Razumas R varone. Tēlo smalku dāmu, nu smalkāku par 101.nr diegu, bet tai pat laikā – spicē ausis un groza galvu , lai tikai visu dzirdētu, ko tenko un lai īstā brīdī smalki izšļāktu savu indi, kādu tenku ….
Man kādreiz ļoti patika vērot princesi Diānu, bet tagad patīk Keitu vērot, Svēta ticu, ka arī Keitai piemīt viss cilvēciskais , bet ja skatās fotogrāfijas – tad viens vienīgs smalkuma un iznesības paraugs.
Man ļoti patik iedvesmojoši cilvēki, es laikam tai ziņā esmu vampīrs. Teiksim tas pārītis – Ieva Iltnere un Imants Lancmanis. Katru reizi , kā viņus satieku dzīvē, vai virtuāli – es iedvesmojos un man gribas būt labākai kā esmu. Vai vienkārši uzlabojas noskaņojums – nu jā tā lūk
1
Sskaisle > Dusma 07.04.2018. 06.51
es nedomāju īsts pārītis – bet nu kā paraugi tikai
jā – man jāiet uz kursiem – tas ir drausmīgi – man tāda problēma – vis u mūžu – ka pati sevi ar visu ko apgrūtinu un mocos – simts gadus nevajag nevienus kursus, izglītoties var arī gultā guļot un lasot, bet nu redz – tā jau zinātnieki tagad ir konstatējuši , ka cilvēkā smadzenes – prāts vispār ir kaut kāda autonoma vienība – kā tagad – pats cilvēks gribētu gulēt , est un lasīt, bet prāts nē – jāceļās un jāiet un jādara – un tā visu mūžu
1
Saulespuķe > Dusma 07.04.2018. 11.34
Man kaut kāda apātija, īsti vairs nekas neiepriecina. Varbūt pavasara nogurums :(
1
Sskaisle > Saulespuķe 08.04.2018. 08.42
Labrītiņ, Saulespuķe. Man no apātijas ir ļoti bail. Man ir bijusi tāda sajūta – kad liekas – viss, nekam nav jēga, neko nav vērts darīt, un vispār – man vienalga vai Zeme turpina griezties vai apstājas.
Bet man tādi brīži nāk virsū rudenī. Jo es esmu pavasara bērns. Man pavasarī ir labi tāpat. Vienkārši ir labi un viss.
Mišimas Marķīze skaisti pateica- aiz loga pavasaris, bet vairs ne man no tā prieku gūt. Hermaņa lugā tie vārdi neskan, bet man kaut kā pa pieri iesita uzreiz un palikuši prātā uz visiem laikiem. Saprotama lieta, ka jaunība ir skaista visos vecumos, bet nu …
Man viens studiju biedrs reiz skaidroja , ka viņam pavasaris uzdzenot depresiju. Ka esot perversi, kā visi tie pumpuri plaukstot un tad sprāgstot pušu un tie asni laužot zemi un raujoties pret sauli un tas viss tikai tāpēc , lai rudenī atkal novīstu un nomirtu. Mani pārsteidz tāda domāšana. Ko tad viņš gribētu? Lai nekas neplaukst, lai viss paliek nedzīvs un aizmidzis?
Nu tā.
Lasīju par Sokrāta tiesas prāvu. Tumans tomēr ir ģeniāls. Es tieši nodomāju, ka iznāk, ka tas Sokrāts kā tāds Kristus un nākamajā ridnkopā Tumans to arī piemin. Bet … es nezinu, es negribētu būt ne Sokrats, ne viņa sieva, ne bērns, vai vispār radiniece. No vienas puses – piekrītu – lieki krāmi atņem tev laiku – kādreiz man vispār bija 2 mēbeles un dzīvokli izmazgāju stundas laikā. Tagad manta man pavairojusies – un nu vajag 2-3 stundas, lai visur atvilktu, paceltu , iztīrītu utt. To laiku varētu ar kadu parunāt, kaut ko palasīt, bet … no otras puses – nu man ir omulīgāka, mājīgāka dzīvesvieta. Tas zelta vidusceļš notiekti ir līdzsvars starp garīgo un materiālo
1
Sskaisle > Dusma 08.04.2018. 08.57
klau – par to depresiju nomāktību – un vispār – par šodienas dzīvi – redz kā ir – ir visādi equs un frankenšteini – marginālas lietas – parādības, bet kas notiek ar vienu normāla prāta un apjoma un dzīves tantuku vai onkuli šodienas pasaulē – par to ne grāmata , ne filma, ne teātris nav . Bet taču vajadzētu.
Kāpēc ir tā, ka jo lielāka labklājība, jo lielāka vientulība? Vispār nevaru tā uzreiz nosaukt tādu šodienas – 21.gs otrās desmitgades mākslas darbu , kurš tā smalki būtu izpreparējis cilvēku – vai laiks kļuvis tik ātrs, ka tas vairs nav iespējams?
Labi – man ir svētdiena, bet tāpat jāgrozās un jādara visādas lietas.
1
Saulespuķe > Dusma 08.04.2018. 12.34
Sveika, paldies par uzmundrinājumu :) Jā, jāatzīst, esmu pavasara depresiju cilvēks, katru gadu man tas ir. Atminos, reiz pat devos uz sanatoriju, kur izturēju tik pāris dienu, jo saskāros ar citu reālām, nevis pašas izdomātām veselības problēmām. Atgriezos pilsētā un cita strapā iegāju mūzikas veikalā, kur tiešī tajā brīdī skanēja Zucchero, kas mani uzrunāja tik ļoti, ka pēc diska iegādes un noklausīšanās man tā depresija pārgāja. Arī vakar biju kādā izrādē, kurā skanēja skaista mūzika, un sapratu, ka prasīt prasās pēc kāda koncerta. Pagaidām viens plānojas maijā, otrs jūnijā.
Arī kādā izrādē vai pat kaut kur fonā saklausīta vai izlasīta frāze īstajā brīdī spēj pārraut domu ieciklēšanos un palīdz iziet no apļa. Par modernajām mūslaiku izrādēm nepateikšu, bet no tādām eksistenciālām man ļoti patīk “Tēvocis Vaņa”. Ar Makovecki, internetā ir. Pats aktieris atzina, ka tikai kādā n-tajā izrādē sapratis, kā jāspēlē. Kolosāls ir arī “Ivanovs” ar Smoktunovski. Drīz būs arī Dailē :)
0
Sskaisle 05.04.2018. 10.00
nu skaidrs …. jautājumu nav, ZR noticu uz vārda
Manuprāt, intervijā žurnālam Pastaiga Reinis Suhanovs teica, ka taisot izrādi nekad nav īstas pārliecības – vai “aizies” un kad tomēr aiziet , tad vienmēr esot tāds kā izbrīns par to.
Diez tad, ja neizdodas , tad arī ir izbrīns? Vai teātros tiek analizētas neizdevušās izrādes?
0