Dailes teātra izrādē Pēc Jūlijas jaunkundzes trīs lieliski aktieri nezina, kas jāspēlē
Režisore Laura Groza-Ķibere uzcītīgi iestudē pasaules dramaturģijas klasikas pārstrādājumus, tāpēc Dailes teātra Mazajā zālē skatāma nevis Augusta Strindberga slavenā Jūlijas jaunkundze, bet gan britu dramaturga Patrika Mārbera Pēc Jūlijas jaunkundzes. Arī to režisore «laikmetiskojusi». Kādas ir atšķirības?
Strindberga tēma ir arhetipisks dzimumu karš. Dramaturgs strikti iestājas pret emancipāciju un feminismu (šīs idejas piedzīvo uzplaukumu viņa dzīves laikā — 19./20. gs. mijā), un šādā kontekstā Jūlijas jaunkundze rāda attiecības, kurās «nepareizs» ir viss, kas vien tradicionālā sabiedrībā varētu būt nepareizs. Jūlija kā neprecēta sieviete tēva mājās ir iesprostota identitātes lamatās — viņa ir meita, bet vienlaikus saimniece; emancipēta un pakļauta; sieviete, kuras privileģētais statuss ļauj viņai uzvesties kā vīrietim.
Jūlijas tēva sulainis Žans savukārt nespēj samierināt sevī izpratni par vīrieša dominējošo lomu ar padotā statusu; dzīvi saimnieku bagātības nodrošinātā pārticībā un paša zemo izcelsmi. Nozīme ir arī tam, ka Žans ir caurkritis karavīrs, un šis fiasko met šaubu ēnu pār viņa mačo identitāti. Kad vasaras saulgriežos abi ar spēcīgu raksturu un pamatīgām traumām apveltītie varoņi sāk flirtēt, attiecības ātri vien pāriet burtiski cīņā uz dzīvību un nāvi.
Oskars Vailds savulaik rakstījis: «Viss pasaulē notiek seksa dēļ, izņemot seksu. Sekss ir saistīts ar varu.» Strindbergs to rāda ekstrēmā izkāpinājumā, risinot jautājumus par identitāti, dzimumu lomām, seksualitātes un varas attiecībām, cilvēka psihē slēptajām dziņām, kurām gluži vienaldzīgas sabiedrības normas. Nekas te nav vienkārši, un 1888. gadā sarakstītā luga joprojām ir superaktuāla. Pretējo dzimumu attiecības ir mūžīga tēma. Turklāt luga piedāvā sarežģītas lomas meistarības augstāko pilotāžu pārvaldošajiem aktieriem, jo Strindberga «sieviešu nīšana» ir specifiska — abi nāvējošajā sadursmē iesaistītie pretmeti ir vienlīdz spēcīgi. Gan vienam, gan otram ir potenciāls kļūt par upuri vai varmāku, abus iespējams žēlot vai šausmināties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.