Soli pa solim

Bjorka savu mērķi sasniegs viens un divi , jo Rīgā sarodas arviens vairāk krievvalodīgie un sarūk latviešu teātru auditorija. Lai veicas , bet tur tāpat skaidrs – ka viss notiksies pats par sevi.
Bet tā otra stāsta daļa skumja – saknes – 100 gadīgs latvietis paliek Latvijā – zari – bērni un mazbērni – prom no Latvijas -ārzemēs. Izskatās , ka man būs līdzīgs liktenis šai ziņā. Ja nu vienīgi tomēr mani kāds vikingu pēctecis glābs no manas pašas čekistu un oligarhu izmocītās Dzimtenes. Cerība jau mirst pēdējā. Man labi -es sieviete , lūpas un vaigu varu uzkrāsot, zobus jaunus salikt utt. un gaidīt sapņu princi kā saka – līdz kapa malai – kas man liedz ….

nu labi , būs jau labi – paraudāju un vieglāk palika – Laimīgu Jauno gadu!