Ar komunistisku pārliecību

Komentāri (15)

Anonīms 19.09.2017. 11.34

nu piemēram, viens no literāriem raidījumiem, var redzēt , ka ir publika studijā, ir jūtjūbī saktījušies

tāpat – angļu valodā – pilns jūtjūbis, kur tiek spriests par literatūru – kā katrs ir sapratis konkrēto romānu, kas autoram izdevies, kas nē – kam pievērst uzmanību utt.

Tā ir saiedrības izglītošana, sabiedrības līdzatbildības veidošana utt.

Kā pie mums ir – klusums – pamēģini kaut ko iebilst

Neatceros kā sauca to kritiķi , kura nokritizēja Ingas Ābeles – Paisumu – es lasīju tās kritiķis kaunināšanu – it kā viņa būtu kādu nāves grēku izdarījusi – paudusi neatkarīgu no pamatplūsmas viedokli -pie tam ar saviem argumentiem

https://www.youtube.com/watch?v=QgU5FxboUQ4

Das Lesenswert-Quartett vom 13.07.2017

1,401 views

Atbildēt

edge_indran > Anonīms 19.09.2017. 12.39

———–

Tas “utt” bez “sabiedrības izglītošanas un līdzatbildības veidošanas” ir Rietumu valstu sistēmas (iekārtas) neatņemami elementi. Bez patērētāju kritiskās masas (tirgus apjoms) nav iespējams gūt peļņu, tāpēc nav jēgas ieguldīt kādu romānu uzrakstīšanai – vieglāk iztulkot “sēnalas”. Ja kāds apzināti vai neapzināti pārkāps sponsora noteiktās “sarkanās līnijas” (neatkarīgs viedoklis, atšķirīgs no meinstrīma), tad sekas būs paredzamas.

Būsim reālisti, tādas diskusijas, kādas bija tad, kad valsts sponsorēja rakstniekus, pašlaik nav iespējas daudzu objektīvu iemeslu dēļ.

“Reālā komunisma” (A.Zinovjevs) apjēgai:

“Saistībā ar [V.Belševicas] “Gadu gredzeniem” laikā starp 1969. gada martu un 1971. gada novembri dažādās varas iestādēs tika sasauktas 11 sēdes; tika publicēta virkne negatīvu recenziju; piecus mēnešus turpinājās diskusijas laikrakstā “Literatūra un Māksla”. Belševica tika kaunināta par “kļūdainu vēstures interpretāciju”, buržuāziskā nacionālisma propagandu un kaitējuma nodarīšanu darbaļaužu komunistiskajai audzināšanai. Imants Lasmanis sarakstīja pasūtījuma dzejoli “Nolādējums zaimotājam” (“Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām lasot”), kurā apsūdzēja dzejnieci zaimošanā un kangarismā. Ojārs Vācietis uz to atbildēja ar satīrisko dzejoli “Latviešu tautas častuškas uz žurnāla “Karogs” malām” – tā pirmās rindas ir “Lasi mani, lasi mani, / Visu citu nonīstu, – / Imantiņu Lasimani, / Livonijas hronistu.” Par šo darbu Vācietis dabūja paviesoties čekā, bet panti vēl ilgi tika slepus skandēti.

1971. gada jūnijā beidzot tika pieņemts lēmums – Latvijas Komunistiskās Partijas Centrālā Komiteja aizliedza drukāt, publiskot un popularizēt “sevi kompromitējošās” dzejnieces Vizmas Belševicas vārdu. Belševica kļuva par pilnīgu nepersonu, kuras vārdu nedrīkstēja pat publiski pieminēt.

Neilgi pēc tam, 1972. gadā, Belševicas dzīvoklī notika kratīšana, kurā tika meklēts ukraiņu disidenta Ivana Dzjubas manifesta “Internacionālisms vai rusifikācija?” manuskripts, ko viņa bija sākusi tulkot. Kratīšana ilga 16 stundas, un tās laikā tika konfiscēti gatavie darbi, uzmetumi, piezīmes, dienasgrāmatas, kas tā arī nekad netika atgriezti. Dzjubas tiesā Belševica liecināja – ja rakstniekam ir redzams, ka viņa tauta, valoda ir apdraudēta, viņam par to jāraksta. Šīs rīcības dēļ viņas publicēšanās aizliegums tika pagarināts vēl līdz 1974. gadam.

Šajā laikā Belševicai draudēja arī aizliegums tulkot, taču sarunā ar Latvijas kompartijas cekas instruktoru viņa esot piedraudējusi, ka tādā gadījumā ies par saldējuma pārdevēju un stāvēs ar savu saldējuma kasti tieši pie cekas mājas. Tolaik Belševicas vārds jau bija izskanējis Rietumos, tāpēc, lai neizraisītu starptautisku skandālu, publicēt tulkojumus Belševicai tika atļauts.

Visa šī vajāšana tikai veicināja viņas dzejas popularitāti – “Gadu gredzeni” tika zibenīgi izpirkti, un katra nejauša tikšanās uz ielas, teātrī, koncertā vai viesībās esot pagājusi, citam citu informējot par jaunākajām sankcijām pret dzejnieci. Savu kulta statusu Belševica saglabāja arī vēlākos gados – 1989. gada intervijā dzejniece stāstīja, ka viņas grāmatas “Kamola tinēja” (1981) “melnā tirgus” cena esot 30 rubļi (“tā ir trešā daļa mana vīra mēnešalgas”)[6].”

http://www.jpb.lv/faili/image/pasakumi/Vizma_Belsevica_Gadu_gredzeni.jpg

http://rmm.lv/2016/05/ielauztie-griesti-vizmas-belsevicas-%E2%80%9Cgadu-gredzenu%E2%80%9D-izraisitais-spradziens/

Atbildēt

Anonīms > Anonīms 19.09.2017. 14.00

man bija interesanti noklausīties šo raidījumu

Domāju, ka dzejnieki ļoti pavirši, virspusēji – lai sevi nomierinātu spriež par to , kāpēc ir zudusi dzejas un dzejnieku popularitāte. Šķiet, ka Raudups saka apmēram tā – es priecājos , ja manu dzeju nesaprot – jo tas nozīmē, ka cilvēks sāks domāt – un tas ir galvenais.

Ai nezinu nezinu – es tā nedomāju, jo dzejai ir cita ķīmija – cita sūtība , kā gudru domu kultivēšana –

Pietrūka drosme dzejniekiem pateikt , ka tauta ir iztrenkāta, nomākta , bet atšķirībā no padlaikiem – tas viss ir noticis un turpina notikt ar pašu varnešiem – latviešu kungiem

te noderēja piesaukt to fenomenu par brīvlaisto vergu – jaunizcepto kungu nežēlastību pret padotajiem –

nu jā – kas gan mēs par tautu

http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/17.09.2017-nacionalie-dargumi.-100g-kulturas.-dzejas-dienu-tradicija-latvij.id106433/

Atbildēt

edge_indran > Anonīms 19.09.2017. 16.04

————

“Starp inteliģenci un tautu izaugusī siena izraisīja pašu briesmīgāko radoša cilvēka

traģēdiju: garīgu nīkuļošanu.” V.Lācis :”Vētra”.

http://gramata24.ucoz.lv/_ld/2/43036103.jpg

http://readli.net/chitat-online/?b=274699&pg=1

Atbildēt

Anonīms 17.09.2017. 09.18

Vispār jau atkal – es par šo visu gribētu parunāt, vai vismaz paklausīties, ko runā zinoši cilvēki.

Savu draugu un paziņu vidū allaž izpelnos zināmu nosodījumu un nesapratni, par to, ka nespēju pateikt nevienu labu – vai gandrīz nevienu labu vārdu- par vēstures romānu sēriju mēs 20.gs.

Nu bet – padomājiet – kaut vai šī romāna un dokumentālā stāsta

sakarībā. Par mūsu latviešu “sarkano” cīnītāju pagātni. Vai Zebris ar savu Gaiļu kalna ēnu mums kaut ko pavēstīja, atklāja, rosināja, ļāva izprast , aizveda pie jaunām atziņām par 1905.gadu – par tiem cilvēkiem , notikumiem… Es konspektēju izlasītās grāmatas , bet Zebra romānu nespēju – murgs – un galvenais – kur ir kaut cik elementāra kritika, ar kuru es varētu samērot savu viedokli, savu kritiku ?!Tādu neatrodu.

Inga Ābele romānā Duna citēju – Mīts ir daudz svarīgāks un patiesāks par vēsturi.Vēsture ir tikai žurnālistika, un jūs paši zināt, cik drošticama tā ir

Joseph Campbell

Valoda ir romāna miesa. Valoda ir atsevišķa realitāte, valoda attēlo pasauli, kas it kā varētu būt bijusi, bet nedrīkst aizmirst, ka tāda tā bijusi nav nekad.

No kā varu smelties ziņas? Vēsture , manuprāt, ir no vārda vēstīt.

Vēstīt var jebko un jebkurš …”

Ko dara Ābele – vispirms sadod pa zobiem vēsturei kā tādai – vēstures nav un nebūs, ir tikai valoda – piemēram, mana Ingas Ābeles skaistuma un dzīvības sulu metaforām pārpilnā valoda un no tā jums būs iztikt un to pieņemt kā jauno realitāti

Es to esmu izrakstījusi savā blociņā, bet lasu un atkal brīnos, kā pļauku sejā dabūjusi – nesaprotot – par ko….

Un tad tas pats romāns – kur vēstures fakti dāsnā, pat ārprātīgā pārbagātībā mesti kaudzē un ar tādu visu laiku klātesošu smagu pārmetumu – kā tos nošāva, kā tos sita, kā tos dūra, kā tos pazemoja, kā tos …

Dzirdot, cik laba, cik izdevusies ir šī romānu sērija , man plecos atkal uzsēžas apjukums un nesaprašana un nelaižas nost …

Ja romāni ir autoru dziļi subjektīvais vēstījums – kā es jūtos par to un to – tad varbūt nevajadzēja pašā sākumā jau šo sēriju dēvēt par vēsturisko romānu sēriju – lai tad paliek vienkārši romāni par 20.gs. – kur nu katrs izredzētais rakstnieciņš par valsts naudu parāda savu intelektu un rakstīt prasmi –

Neba nu es kāds pravietis , bet tik ļoti ļoti mums vajadzētu sarunāties, izrunāties un tad mēgināt saprasties …. Bet tas laikam naciķu kultūrplānos neietilpst …

Atbildēt

edge_indran > Anonīms 18.09.2017. 23.44

———-

Nebūt ne vienīgā kā “Nezinītis uz Mēness”.

Viesturs Vecgrāvis, literatūrzinātnieks, LU emeritētais profesors:

“Latviešu prozā pašlaik akūti trūkst tāda kristālskaidra sociāli kritiska romāna. Tādu, manuprāt, reiz varēja uzrakstīt Alberts Bels vai varbūt Aivars Tarvids. Šķiet, mūsdienu latviešu rakstnieki labprātāk raksta psiholoģisku romānu vai stilizē par vēstures problēmām, bet baidās iet mūsdienu realitātē.(..)

Sociāli kritisks romāns nenozīmē, ka tajā jākritizē kādi sabiedrības slāņi vai grupas. Tas ir analītisks sava laikmeta dokumentējums. Taču latviešu rakstniecībā pašlaik nav tieksmes pētīt laikmeta tipāžus, laikmeta kontekstus. Kāpēc – nezinu!”

http://spi2uk.itvnet.lv/upload2/articles/63/639235/images/Latvijas-veiksmes-10.jpg

http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/domuzimes-diskusija-kreisums-dzive-un-literatura.d?id=46973271

Atbildēt

Anonīms > Anonīms 19.09.2017. 11.30

es domāju, ka – jo es domāju- ka ļoti ļoti daudz ko izskaidro Rīgas laikā publicētā intervija ar atmiņas pētnieci Aleidu Asmani.

https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/atmina-klup-par-vestures-drupam-18947

Viņa tur pasaka to, ko jau es visu laiku rakstu komentāros -ka mēs latvieši – mēs iztaisamies par lielākajiem upuriem pasaulē,lai nebūtu jādomā, jārunā, jāspriež par pašu atbildību vai pat vainu.

Tas ir tas, par ko es rakstu visos komentāros, kuros spārdu “vēsturiskos” romānus – ka ir tikai šie vaidi, šie pārmetumi Staļina okupantiem un Rietumu demokrātu nodevējiem – bet nav pilnīgi un galīgi pat ne pušplēsta vārda par pašu – latviešu – atbildību -līdzdalību.

Ņem jebkuru romānu -visur ir šīs – kā mēs cietām, kā mūs mocīja – pat bereļa un kotas romānos tas ir , ja ne tiešā runā.

Un – būtiski – manuprāt – sabiedrību – kura ir nodzīta nabadzībā, padzīta no savas dabiskās kultūrtelpas – sabiedrību tas neinteresē – tā pieņem šos literātu darbu ar glorificētām ciešanām un upuriem un apmierinās

protams, ka vtikpat būtisks ir apstāklis, ka varas partijai -naciķiem – kuri vada kultūras dzīvi, kuri kontrolē , kam dot, kamnedot naudu – lūk šie kremļa slepenie draudziņi arī ir faktors, kas nosaka šo situāciju – naciķus apmierina nedomājoša, nereflektējoša,aprobežota sabiedrība

Savukār, paši literāti kā padlaikos pierada pie liellopu tiesībām – tā pie tā turās – viņiem pienākas un viss

Atbildēt

edge_indran > Anonīms 19.09.2017. 12.15

————

“Tad, kad neto alga Latvijā būs 1000 eiro, tad emigrācija apstāsies.” Intervija ar ekonomistu Gati Eglīti, bij.Eiropas Komisijas ierēdnis Ekonomikas un finanšu jautājumu ģenerāldirektorātā (LA, 01.09.2017.)

======================================================================================

Kādu skaidrojumu Dženijas Rūnijas sapņiem par darbu bezdarbnieku valstī var gūt grāmatā “CIP “superkurmis” VDK:ģenerāļa Kalugina 35 spiegošanas gadi.” VDK ar aģentu vervēšanu ASV gāja daudz vieglāk nekā CIP ar PSRS. “Rietumu vērtības” – nauda un bauda – daudz spēcīgāk izpaudās ASV, kas būtiski atviegloja vervētāju darbu.

http://insiderblogs.info/wp-content/uploads/2015/02/general-Kalugin.jpg

https://www.litmir.me/br/?b=117520

Atbildēt

Anonīms 15.09.2017. 11.43

par tiem disidentiem, kuri izrādās mums ir bijuši vairāk kā kolabroacionisti – tā ir svēta patiesība …

Tāpat kā Sīrijas bēgļi nu jau būs savas divas trīs reizes vairāk kā vispār sīriešu piedzimis , bet ne par to ir runa

Manuprāt, jebkuras recenzijas, jeb apskata pamatuzdevums ir pateikt – kāpēc gramatau ir vai nav vērts lasīt. Man tas te nekļūst skaidrs – kāpēc to būtu vērts lasīt.

Atbildēt

edge_indran > Anonīms 15.09.2017. 17.02

———–Aiva Birbele:”Skolas laikā pagājušajā gadsimtā es sapņoju par darbu VDK..”

=======================================================================================

Lai ATCERĒTOS. Ir vērts atcerēties tos laikus, kad sapņoja par darbu kosmosa stacijā Sojuz, par darbu Rīgas robotu rūpnīcā vai metro, Liepājas atomelektrostacijā, Daugavpils HES utt.tjpr. Tad varēs labāk saprast, kā “nīstā padomju vara tik ilgi noturējās” bez viegli pieejamajām narkotikām, banāniem, ieročiem u.c. Rietumu pasaules ikdienišķajām lietām.

Būtu Aiva šodien čekiste – nebūtu Latvija 1. vietā:

“Jaunākie statistikas dati par HIV/AIDS izplatību Baltijā liecina – Latvija ir apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016. gadā. Tas nozīmē, ka Latvija kļuvusi par sava veida līderi šai ziņā ne tikai Baltijā, bet arī starp visām Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, informē biedrības “Baltijas HIV asociācija” valdes priekšsēdētāja Inga Upmace.”

http://g2.delphi.lv/images/pix/659×380/ZcdbZZXLowU/file41945900_6a9457de.jpg

http://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/latvija-visvairak-jaunatklato-hivaids-gadijumu-eiropa.d?id=48763089

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Ar komunistisku pārliecību

Komentāri (15)

Saistītie raksti