Latvijā koks netiek pienācīgi izmantots

Par to mājas sēni. Tās esamību nenosaka vienīgi mitrais klimats. Ir kopa citu faktoru, pirmais no tās ir mūsdienu ļautiņu attieksme pret mežu, tā kopšanu un zināšanu. Latvijas meži ir aizlaisti, slimi un izlaupīti. Kokus cērt jebkurā laikā, turpretī lietaskoku, būvbaļķu ciršanas laiks ir ierobežots, kad dzīvam kokam ir minimālā bioloğiskā aktivitāte. Mums nav mežsargu dabas pazinēju, vecā paaudze sen aizgājusi mūžībā, viņu vietā stājusies cita – ar naudas ripuļiem acu vietā. Labākais, ko varam uzražot – taras dēlīšus no cauru gadu cirstiem brikšņiem, pie tam draņķīgus. Būvkokam ir jāizžūst dabiskā veidā nevis pāris dienu kaltētavā un puszaļus būvē tik iekšā. Rezultātā iegūstam paskatu no ķirsona krasta ielas ēstuves masīvkoka konstrukcijām ar pāris centimetru platām plaisām. Koka mājas ir jāprot būvēt, mūsdienās tā ir zudusi māksla. Esmu redzējis laukos milzīgu labības šķūni, ko deviņsimt trīsdesmito gadu sākumā būvējuši latvijas armijas sapieri. Tas pārdzīvoja padlatvijas laikus un kad īpašnieks to pārvērta malkā, kantēto baļķu konstrukcija nebija nemaz bojāta.

Nav jau tā, ka Latvijā koku būvniecībā neizmanto. Ļoti daudzām ēkām, gan mazām, gan diezgan lielām, jumta konstrukcijas būvē no koka. Privātmājām arī starpstāvu pārsegumus, griestus un grīdas bieži būvē no koka. Bet ārsienas no koka būvēt izvairās. Viens no iemesliem – pie mums klimats ir mitrs, un iepriekšējām paaudzēm daudziem ir slikta pieredze ar mājas sēni jeb brantu. Iespējams, ka mūsdienīgie koka apstrādes līdzekļi šo problēmu novērš, nezinu.

Interesanti būtu uzzināt par Zviedriju, vai tur ir šāda problēma, un kā ar to tiek galā ?