Dzīvošana kordziesmu patiesībā

Precizētu himnu varēja dziedāt gandrīz droši, ja blakus stāvošie nenostučīja, tad ziepes nesanāca, skaņas tik līdzīgas oficiālai:

Sojuz razrušīmij respubļik ņevoļnih

Splaķīla na vrēmja prokļātaja Rusj

Ņezdravstvūjet sozdannij vōļei urodov

Otstālij i rabskij Soveckij Sajūz!

Skvoz tūči sijāla nam solnce svabōdi

A Ļēņin bezrodnij vsem čļen pokazal…

Esmu piedalījusies vairākos skolēnu un vispārējos dziesmu svētkos un manā atmiņā jau ir sajucis, kuros svētkos kas ir noticis, taču spilgti atceros, kā mēs dziedājām “ģeņ pobedi” – neieliekot izpildījumā ne kripatiņas satura. Tieši tā tas bija – obligātā nodeva, lai varētu tad dziedāt tās dziesmas, kas rada patiesu saviļņojumu.

Un vēl es atceros tos vienus dziesmusvētkus, kuros Gaismas pils bija izņemta no repertuāra, bet Haralds Mediņš uznāca uz podesta un mēs to nodziedājām. To saviļņojumu es neaizmirsīšu nekad.

Cik silti paliek ap sirdi un priecīgs paliek prāts lasot šī labā un centīgā latvieša darbu. Grāmata jau vairākus gadus atpakaļ iznāca angļu valodā bet nu beidzot arī parādās pie mums latviešu valodā.

Paldies Mansardam par neatlaidību, drosmi, un patiesu Tevzemes mīlestību šo darbu publicējot!