Aptauja: 89% Latvijas iedzīvotāju atbalsta dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projektu
Saistītie raksti
Analīze /
28. februāris
Rīga «ielidojusi»
Aktuāli /
11. janvāris
Speciālizlaidums: vai ātrvilciens pieturēs Rīgā?
Komentāri (24)
kurland1945 17.02.2017. 09.34
Kas ir šie 1009 aptaujātie uz visas Latvijā dzīvojošo cilvēku skaita fona? Ja jau Rail Baltica projektam piešķīra Nacionālo intrešu objekta statusu, tad būtu tikai godīgi, ja pajautātu VISAS tautas viedokli šajā jautājumā – nevis vienu mazu pilienu tās daļas pasniegt kā 89% … Nožēlojami!
0
MChuzzlewit 16.02.2017. 20.45
Aptauju, nez, veikusi tā pati kompānija, kas “Kapu tramvajam” uzzīmēja “90% rīdzinieku atbalstu”?
Gluži kā “Latvijas fakti” “Latvija ceļa” ziedu laikos, vai vēlēšanu komisijas mūsdienu Kaukāza republikās…
1
Es > MChuzzlewit 16.02.2017. 21.19
papageno
Un Jūs? Pie tiem 4%?
0
Anonīms 16.02.2017. 13.47
Komentārs ne par tēmu. Dronu eskadriļas ir papildus drošības risks gan pasažieriem, ja vien pepelacs neturēsies pusmetru virs zemes, gan pilsētai. Terorista sapnis! Kamikadzu korpusa veidotāji nomirtu otrreiz, ja būtu dzīvi – šoreiz aiz skaudības.
0
Absints 16.02.2017. 13.04
Es arī atbalstu, taču vai tas nebūs tas pats, kas būvēt zirgu apmaiņas punktus?
Kā teicu iepriekš – būve būs dārga, lai to atpelnītu, biļešu cenas būs dārgas, kas izraisīs jautājumu – varbūt tomēr braukt ar lidmašīnu? Mūsdienās nauda ir laiks.
Un vai pietiekami novērtējam progresu? Dzelzceļš radās 19. gadsimtā…
Tvnet: “Dubaijā jau šogad būs lidojoši bezpilota taksometri”
http://www.tvnet.lv/tehnologijas/nozares_jaunumi/647562-dubaija_jau_sogad_bus_lidojosi_bezpilota_taksometri
14
+5
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@nomale > 16.02.2017. 13.36
Ja jālido tālu, tad ar lidmašīnu protams ātrāk. Bet ja jātiek līdz, piemēram, Varšavai? Pa dzelzceļu būs kādas 5 stundas no centra līdz centram. Ar lidmašīnu – pusstunda līdz lidostai, kurā jāierodas divas stundas pirms izlidošanas, pusotra lidojums un vēl stunda kamēr tiec no lidmašīnas līdz centram. Tas pats vien būs. Un ja tas pats, tad noteikti labāk pa dzelzceļu! Pluss vēl visdažādākie savienojumi un biļēšu paketes, kas paver iespēju vazāties pa Eiropu. Es tikai par.
0
Anonīms > 16.02.2017. 13.42
Pieredze rāda, ka mazākos attālumos vilciens ir izdevīgāks, jo lidojot jūs zaudējat laiku, kas vajadzigs, lai ierastos lidostā un izietu kontroli, bet nekāda ieguvuma naudā nav. Tālāk. Ja ceļojums nav iepriekš plānots, tad jus varat vienkārši ierasties stacijā un nopirkt biļeti uz jebkuru vilcienu, bet neplānots ceļojums pa gaisu jums izmaksās desmitkārtīgi, ja vispār vēl bus vietas uz jums vajadzīgo reisu. Vēl tālāk. Vulkāna izvirdums vai slikts laiks var paralizēt civilo aviāciju uz nedēļu vai pat divām kā 2009. gadā, bet vilcieni kursē kā parasti.
Vērtējot progresu, nevajadzētu krist otrā galējībā un līdzināties tiem 1950. gadu ”progresistiem”, kas iedomājās slīdošās ietves uz visām ielām, automātisku vadību visām durvīm, Mēness raķeti katrā sētā un atomreaktora darbinātu cepeškrāsni katrā virtuvē. Jā, šodien vispār ir slīdošie celiņi, automātiskās durvis, atomreaktori un tehnologijas, kas ļauj lidot uz Mēnesi. Tikai absolūtais vairums cilvēku nez kāpēc joprojām iet pa ietvi kājām, durvis atver ar rokām, virtuvē lieto ne atomstacijā ražotu elektrību vai gāzi, bet uz Mēnesi pēc ”Apollo” programmas slēgšanas var aizlidot tikai eksotiskās spēlēs kā ”Kerbal Space Program”, ”Orbiter” u.c. Pat ja jūs esat profesionāls kosmonauts.
Komentārs par Dubajas pepelaciem neatteicas uz tēmu, jo taksometri ir sabiedriskais, bet vilcieni – tālsatiksmes transports.
0
Absints > 16.02.2017. 13.57
Nez vai šādos vilcienos iztiks bez drošības kontroles, tīri praktisku apsvērumu dēļ. Citiem vārdiem – nez vai pieskriesiet pēdejā brīdī, lai iekāptu…
Īsiem maršrutiem labs ir autobuss, nu jau ar WiFi, ēdināšanu, ērtākiem sēdekļiem kā lidmašīnā, WC. Tas ir tagad, bet uz RB atklāšanu, varbūt, jau būs bezpilota autobuss, vai taksometrs… Varbūt nebūs…
Kā rakstīju – es kopumā atbalstu, tiki man ir bažas vai ir izvērtēti visi aspekti.
Lai neiznāk tā, ka uzbūvējam pieminekli…
Par slīdošām ietvēm un lidošanu uz Mēnesi, taisnība, taču ir arī taisnība tam, ka 25 gadus atpakaļ neviens nesaprata tekstu “pazvanīšu no meža”
0
Anonīms > 16.02.2017. 14.15
Pieskriešu pēdējās 15 minūtēs. Agrāk nav vajadzības. Ja nokavēšu šo vilcienu, pēc stundas iet nākamais.
Autobusi un vilcieni cits citu neizslēdz, bet papildina. Kā rakstīju lai neiznāk tā, ka mēģinām dzīvot fantastiskā romānā, nevis uz grēcīgās zemītes.
Pat 19. gadsimta beigu cilvēks saprastu frāzi ”bezvadu telegrāfs, ko var ielikt kabatā un kas pārraida nevis pīkstienus, bet balsi.” Vispārīgais darbības princips ir aprakstīts pareizi.
0
Es > 16.02.2017. 14.36
Ķīp,
Pasažieru pārvadājumi RB ir maznozīmigi. Šos stāstus stāsta, lai publiku ielīksmotu. Svarīga būs kravu plūsma un, kā to var redzēt uz ViaBatica, tā būs pamatīga.
0
andrejs > 16.02.2017. 15.15
Pārsteidz, ka projektētais ātrums būs diezgan zems.
Jau pirms 20 gadiem no Minhenes uz Hamburgu vidējais ātrums bija 170 km/h (ja nemaldos bija 2 pieturas). Maksimālais -250 stundā.
0
Absints > 16.02.2017. 16.38
Par kravām – Latvijā būs kādas divas vai trīs pieturas. Pie kādiem nosacījumiem kravu pārvadāšana starp tām var būt izdevīga? Kādiem reģioniem? Kurzemei būs? Domāju, ka atbilde skaidra- tātad runa var būt par starptautiskiem pārvadājumiem. Pie kam starp RB šķēršojošām valstīm, jo, ja krava nāks ar kuģi, tad to nogādās uz tuvāko ostu. Savukārt no austrumiem nākošai kravai nez vai būs jēga izmantot dzelzceļa līniju, kas fakstiski ir perpendikulāra preču plūsmai… Teorētiski rūpnīca Helsinkos ar auto var aizvest kravu no rūpnīcas uz RB staciju, izkraut, iekraut vilcienā, aizvest uz Berlīni, izkraut, iekraut auto, aizvest uz noliktavu… ja varēs tērēt laiku tam, un tas būs lētāk. Varbūt. Nezinu. Man gan liekas, ka pa Via Baltica autokravas kā gāja, tā ies, jo tā būs, ja ne lētāk, tad ātrāk. Kā kravām no Tallinas uz Venstpili, vai no Berlīnes uz Klaipēdu? RB būs izdevīgs? Ja agrāk veda kravas ar oglēm, tad tagad ved kravas ar mobilajiem telefoniem, Citiem vārdiem sakot- preces cenā transporta izmaksu proporcija ir stingri samazinājusies..
Vēlreiz – es nezinu atbildes. Es nesaku, ka kravu pārvadājumi nebūs izdevīgi, es izsaku bažas, vai pagājušajā gadsimtā veiktie pētījumi par RB atmaksāšanos nav novecojuši.
Utopiski pareģojumi nepiepildās, bet tehniskais progress gan ir milzīgs..
Pētnieki, piemēram, saka, ka šoferi ir izzūdoša profesija, A dzelzceļš?
0
Es > 16.02.2017. 16.50
Ķīp,
Kravas kustās starp valstīm, ne tikai valsts iekšienē. Lai saprastu, cik lielos apjomos un kurp kustās kravas šobrīd, ir jāveic analīze par to, kādas kravas un kurp šobrīd nogādā pa ViaBaltica. Kravas transporta satiksme šajā ceļā ir milzīga. Ja cena pārvadājumam pa RB būs konkurētspējīga ar “fūres”, tad vismaz daļa kravu pāries no Saulkrastu apvedceļa uz blakus iecerēto RB.
0
Anonīms > 16.02.2017. 17.13
Kuri pētnieki to saka un kāpēc visas mašīnas, kuras man līdz šim gadījies redzēt uz ceļa, joprojām vada šoferi?
Ir divu tipu uzņēmēji. Tie, kuri prot izdarīt un tie, kuri prot sacerēt attaisnojumus, kāpēc neko izdarīt nevar.
Apgalvojums, ka dzelzceļi visās valstīs izzūdot, ir ģeniāls :D Pievienoju šo apgalvojumu savai komentētāju ģeniālo apgalvojumu kolekcijai.
0
Es > 16.02.2017. 17.22
gotinteev
Pasažieru pārvadājumi vietējās līnijās ES sarūk, tas tiesa…
0
Absints > 16.02.2017. 19.56
https://socialunderground.com/2015/06/jobs-will-disappear-10-20-years/
0
Anonīms > 16.02.2017. 20.19
Tātad visās Eiropas valstīs dzelzceļi stāv pamesti, aizauguši ar zāli vai tomēr darbojas?
Pēdējais piedāvājums zaudēt strīdu ar labu un bez kauna.
0
Anonīms > 16.02.2017. 20.20
… kas nebūt nenozīmē, ka dzelzceļš būtu izmirstoša nozare.
0
Anonīms > 16.02.2017. 20.26
Nez kāpēc tiek uzsvērtas ”bezpilota” tehnoloģijas, kas iznīcināšot transportu kā tādu, un salīdzināti taksometri ar vilcieniem, tas ir, nesalīdzināmais. Varbūt iespējami scenāriji tiek uzdoti par notikušu faktu. Tam visam ir nosaukums vienā vārdā – DEMAGOĢIJA. Šoreiz nomaskētu zem ”apcerējumiem par nākotnes tehniku”. Paaudzei, kas pieredzēja zinātniskās fantastikas uzplaukumu un norietu, nevajag atgādināt, ko vērti ir tādi apcerējumi.
0