Pusmiljons piedalās Katalonijas nacionālās dienas demonstrācijā

esu šokā – kur atbalsts neatkarības cīnītājiem no mūsu mazās, bet soo*da failed valsteles ? Nu labi – Oti Lāčplēši mums švaki – bet Kalnietes, Puriņas, Mūrnieces un Rudās, nu kaut vai Skaisles – kur jūs esat? Kas ta – mums Rinkevis vienīgais gaismnesis – par ko Europā saka – no brown in town? Dvēsele plīst, ka nevaram atbalstīt kataloņus,- tik dziļi mūs ķēris Puķina nags? Izcila reize iznest Latvijas vārdu pasaulē , kad tas nav saistīts ar korupciju un zagšanu, bet nē – pat to nedrīkst – Puķins aizliedza, ebola?

paskatīju to LSM ziņu – tur viens nejauks koments par Puķina pirkstu mutē. Nelijai gan pirksts nav mutē , bet smadzenēs, a redakcijas čaļiem kaut kur citur, ja svētlaimīgi klusē?

kā mēs varam atbalstīt Katalonijas neatkarības centienus?

Citāts: “Jau ziņots, ka … domstarpību dēļ suverenitātes atgūšanas plāns ir apturēts.”

Cits raksts: “Katalonija aptur plānu par atdalīšanos no Spānijas”

Nabaga “irlv.lv” lasītāji… Ja viņi lasa tikai “irlv.lv”, tad viņiem būs ļoti greizs priekšstats par notikumiem pasaulē.

Nevienu mirkli Katalonija nav apturējusi neatkarības atgūšanas plānu. Viņu vēlēšanu programmā tas ir VIENĪGAIS punkts. Ja viņi no tā būtu atteikušies, viņiem nāktos nekavējoties atkāpties.

Neatkarības piekritēji sastāv no divām daļām: vairāku partiju bloks (kataloņu “tautas fronte”) un radikālākā partija (kataloņu “LNNK”).

Radikālākā partija grib neatkarību tūlīt. Mērenākais bloks grib neatkarību 18 mēnešu laikā (līdz 2017.gada vidum). Radikālākā partija bija iebildusi pret mērenā bloka vadītāju valdības vadītāja amatā, jo tas esot saistīts ar korupciju. Tāpēc ilgu laiku valdība netika apstiprināta. Radikālākā partija uzstāja līdz pēdējam, tāpēc pēdējā dienā, kad varēja apstiprināt valdību, mērenais bloks bija spiests piedāvāt kandidātu, kas nav saistīts ar korupciju.

Vasarā radikālākā partija atteicās atbalstīt budžetu. Mērenais bloks piedāvājis balsot par [ne]uzticību valdībai (notiks 28.septembrī). Neuzticības balsojums nozīmētu jaunas vēlēšanas. Tāpēc radikālākā partija vēl septembŗa sākumā ir paziņojusi, ka atbalstīs valdību, lai turpinātu neatkarības ceļu.

Valdība visu laiku strādā, tiek veidotas struktūras, kas būs nepieciešamas Katalonijas Republikai. Ik pēc laika Spānijas konstitūcionālā tiesa kaut ko aptur, bet Katalonijas parlaments jau iepriekš ir paziņojis, ka Spānijas iestāžu lēmumi Katalonijai nav saistoši.

Kas attiecas uz korupciju, tad Spānijā rĒgulāri notiek korupcijas skandAli, kuŗos ir iesaistīta Spānijā pie varas esošā partija (pērn “Le Monde” rakstīja, ka no iepriekšējās valdības 14 ministriem 11 bija vai nu cietumā vai pret tiem bija ierosinātas krīmināllietas, arī tagadējai valdībai ir skandals pēc skandala). Un bija arī skandals, kuŗā tika publiskoti ieraksti, kur Spānijas iekšlietu ministrs ir mēģinājis ar prokurātūras palīdzību safabricēt korupcijas lietu pret Katalonijas vadītājiem, turklāt no sarunas izrietēja, ka Spānijas premjerministram bija zināms, ka šāda fabricēšana notiek (« le président du gouvernement espagnol est au courant »).

Jaunas valstis “miera laikos” parasti neveidojas. Mūsu brīvība bija I Pasaules kara viens no rezultātiem. Tāpat savu brīvību atguvām, beidzoties “aukstajam karam”. Katalāņiem praktiski izredžu nav, izņmot, ja Spānija sabrūk kā valsts (piemēram, smagas ekonomiskas krīzes rezultātā), vai arī politiski katalāņi nobriest tik tālu, ka sākas pilsoniskās nepakļaušanās beztemiņa kampaņa. Tautu pašnoteikšanās tiesībās mūsdienās ir kļuvušas gandrīz neīstenojamas mierīgā ceļa. Dominē pretstats – valsts teritoriālā nedalāmība.