LNB virsmas tīrīšanā izmantos kādas Berlīnes firmas nanotehnoloģijas

16

Komentāri (16)

Krix 19.07.2016. 23.45

drīz prievārds nano kļūs par lamuvārdu, jo simbolizēs nevis ko ļoti sīku, bet gan grandiozu naudas plenderēšanu visos līmeņos !

+1
0
Atbildēt

0

traductrice 19.07.2016. 10.08

Nanotehnoloģijas – par kurām nav pieejamas nekādas specifikācijas (ja neskaita vizuālo testēšanu) no kārtējiem kaktu kantoriem, kas sēž uz kases un diriģē plūsmas.

Alpīnistu darbs – 1,20-1,80/m2… izskatās, ka velk uz “minimālo algu”.

Kārtējais variants, kad “nano” materiālu izmaksas nav zināmas, taču droši vien ir “mega”, bet cilvēka (speciālistu) darbs – kapeikas.

+5
-1
Atbildēt

1

    Pelēkais Vilks > traductrice 19.07.2016. 10.44

    firmas ražotas nanotehnoloģijas

    =======

    žurknaļugu izražota valodas pērle.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

Skumjais Bruņinieks 19.07.2016. 09.59

Fotogrāfs ir īsts profesionālis, jo atradis vienīgo rakursu, no kura ir baudāms Birkerta gara darbs. Vislabāk ir nogulties uz zemes, pieplakt pie puķu klumbas un tad uzmanīgi, lai neizmežģītu kaklu un acu zīlītes, ieslīpi pa diognāli vērot mūsu Gaismas pili.

No šī leņķa nevar noteikt arī bibliotēkas krāsu un netīrības pakāpi.

Izdevumi par tīrīšanu būtu jāsedz pašam arhitektam, kura profesionālais pienākums bija nodrošināt visoptimālāko, praktiskāko un estētiskāko arējo apderes materiālu izvēli. Nez kāpēc Saules akmenim tādu problēmu nav.

Uz ielas pie bibliotēkas ēkas, kur iet tramvajs, ir tik liels piesārņojums no izpūtējgāzēm, ka namu iedzīvotāji logus, kuri ir ielas pusē, atvērtus vaļā netur. Paziņa, kas dzīvo pie Gaismas pils, stāstīja – ja trīs stundas atstāj logu atvērtu, tad istaba visa ir melna.

Pirms nedēļas aizbraucu ar ričuku uz centrāltirgu, nopirku avenes un sameklēju vietu krastmalā uz kāpnītēm, kur, kājas šūpojot, nolēmu izbaudīt gan vasaras ogas, gan mūsu lepnumu – Gaismas pili. Nesekoju Birkerta padomam un negaidīju, kad ēku izgaismos krāsaini prožektori. Nenostiepos arī garšļaukus ieslīpi pie bibliotēkas ēkas, kā fotogrāfi to dara.

Izvēlējos skatu, kādu mēs visi un Rīgas viesi visvairāk skatam – no Daugavas otra krasta tieši pretīm Gaismas pilij.

Ilgi, ilgi pētīju un centos saskatīt kādu estētiskumu bibliotēkas trīsžuburī un nedabiskajos siltumnīcveidīgajos izaugumos uz jumta. Vispār, ilgi raudzīties uz Birkerta “šedevru” un saglabāt dzīvespriecīgumu ir grūti. Nepalikt pavisam bēdīgam man palīdzēja saldās avenes un doma, ka vakarā ir interesanta futene.

Kamēr bibliotēkas ēkai neizmainīs jumta formu un proporcijas, kamēr ārējās apdares materiālus nenomainīs uz stiklu, es īsti laimīgs nejutīšos.

+7
-3
Atbildēt

5

    cabulis > Skumjais Bruņinieks 19.07.2016. 10.26

    Par tām jumta atskabargām es pilnīgi piekrītu!

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Lidumnieks > Skumjais Bruņinieks 19.07.2016. 10.45

    Piekrītu tam, ka arhitekta pienākums bija atrast funkcionālu veidu, kā tīrīt ēku. Starp citu, to varētu pasūtīt veikt arī citam arhitektam tagad – tad ietaupītos tīrīšanas izmaksas turpmākiem gadiem.

    Citos jautājumos Jums drīzāk nepiekrītu, jo man LNB ēka šķiet unikāla

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    Latvian busineess approach:

    1.Start late (at closing of window of opportunity)

    2.Pay twice

    3.Discuss (whine) afterwards

    National Library of Estonia: Tõnismägi 2, 15189 Tallinn Estonia

    Built during 1985-1993

    http://www.nlib.ee/en/building-guide/

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    vvilums > Skumjais Bruņinieks 19.07.2016. 12.42

    SB. Pieļauju, ka tev nepatīk arī Mālera simfonija, bet tāpēc jau nevajag palikt vēl nelaimīgākam.

    +4
    -2
    Atbildēt

    0

    uz vvilums

    Man Mālers patīk, skanot Māleram, Gaismas pils virsotnes sekste, siltumnīcas uz jumta un sliktais apdares materiāls neliktos tik neciešams.

    Bet lieta tāda, ka, ja man pat Mālers nepatiktu, es nelaimīgs nebūtu, jo varu viņu izslēgt un neklausīties.

    Saķēzīto Gaismas pili es nevaru “izslēgt”, tā ir mums visiem nolikta priekšā uzspiestai apskatei uz mūžu.

    Esmu spiests bieži tai braukt garām un katreiz šausminos.

    Labu ieceri Birkerts un Co salaida galīgā pa..ļā un tagad būtu prātīgi kļūdu atzīt un pārlabot gan apdares materiālu, gan koriģēt virsotni un izaugumus uz jumta.

    Birkerts, starp citu, pats atzina, ka daudz kas tur salaists dēlī, bet vainu viņš redz citos.

    Par kādiem auniem viņš mūs, vietējos, tur, ja var atļauties pateikt –

    “..jā, nav jau tik labi(apmēram citēju), bet kad izgaismos, būs labi.

    Savā Amerikā viņš pasūtītājiem neuzdrīkstētos tā atbildēt uz pretenzijām, jo vairāk pasūtījumus tad nedabūtu. Un tur noteikti kontrolēja savus projektus dienu un nakti.

    Bet kas tad mēs te esam priekš viņa..?.. viņš mums tāds “stārs” vispasaules, kur vietējie aborigēni mutē skatās un ir laimīgi, ka maestro vispār piekrita sadarboties.

    Mūsu Gaismas pilij nav nekāds sakars ar gaismu un ar pili. Tā no ārpuses ir smagnēja un drūma. Par OM pārbūves naudu Gaismas pili varētu uzlabot un pataisīt par tiešān baudāmu objektu.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

Kamielis 19.07.2016. 09.34

Un tā katru gadu 100 000 kultūras naudas no mūsu nodokļiem logu mazgāšanai! Diez cik tad ir pārējie stikla kalna uzturēšanas izdevumi gadā? Vai vēl kādiem kultūras pasākumiem nauda paliek? Jeb jāizmanto ārkārtas pasākumiem paredzētais budžets?

+5
-1
Atbildēt

1

    vvilums > Kamielis 19.07.2016. 09.37

    Var jau pieciest un mazgāt ik pēc 3 gadiem, un 33 tūkst. gadā vairs nav tik liela nauda.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

ierados 19.07.2016. 08.05

Nanoūdeņi apskalo Latvijas krastus un budžeta nauda kūst tajos kā cukurs karstā tējā. Ar to vēl nepietiek, pie apvāršņa rēgojas jau kārtējā kultūras šķūņa projekts, atkal vajadzēs nanoūdeņus, daudz, daudz nanoūdeņu. Un ūdensvadu no Krievijas caur Berlīni. Ak Jēziņ, latvju meitene civilizētā tusiņā ierodas gumijas zābakos, bet dimantiem rotātā cepurē. Province.

+11
-2
Atbildēt

1

    vvilums > ierados 19.07.2016. 09.36

    NB izbūvētā ēka noteikti arī varēja būt veiksmīgāka ,vismaz praktiskāka ekspluatācijas ziņā noteikti, bet pasaules slavenajam latviešu arhitektam taču bija jādod iespēja izpausties.

    Nekas, tagad zināsim, ka vietējie, kaut arī parasti liekam sev sū… uz galvas, neesam tik nevarīgi un varam paši kaut ko arī sev sakarīgu uzcelt, piemēram, savu valsti. Neviens cits jau to mūsu vietā arī nedarīs.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam