Aptauja: Krievijas iedzīvotāji priekšroku dod labai algai, nevis vārda brīvībai

west > Edgars Avotiņš 07.07.2015. 20.48

Vārda brīvības ierobežotājs var būt tikai visiem pieņemams likums un neatkarīga tiesa, nevis jebkura tautas apmaksātā “politiķa” šodienas izpratne par to.

+2

-1

Atbildēt

0

mūsu alus > west 07.07.2015. 23.01

Skaidrs. Kas jādara, lai Latvijā būtu vārda brīvība ;)

+1

-1

Atbildēt

0

Ēriks > Fikseris 07.07.2015. 19.22

Neoliberālā ekonomika balstās uz pieņēmumiem, kā eko­nomikai vajadzētu darboties, aizmirstot, ka nosacījumi, pie kuriem pieņēmumi varētu būt spēkā, reālajā pasaulē netiek izpildīti. Tādēļ īstenībā mums nemaz nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka starp teoriju un realitāti ir dziļa plaisa, kas kļūst arvien platāka. Čangs turpretī pēta, kas noticis pagātnē, un parāda virkni būtisku atšķirību starp to, ko sludina neoliberālās brīvā tirgus ortodoksijas aiz­stāvji un kas noticis un notiek “reālajā pasaulē”.

Neoliberālie ekonomisti, balstoties uz Ādama Smita un Deivida Rikardo teorētiskajām nostādnēm, apgalvo, ka tikai kapitālisms bez valsts iejaukšanās ekonomiskajās aktivitātēs un brīvs starptautiskais tirgus spēj nodrošināt sekmīgu ekonomikas attīstību, bet lasītājs no grāmatas uzzinās, ka neoliberālisma teorija nemaz nesola atpalikušo ekonomiku attīstību un tā principā nav liekama atpali­kušas valsts attīstības politikas pamatā, jo būtībā noliedz nepieciešamību un neparedz iespējas atpalikušajai valstij veikt pasākumus, bez kuriem attīstība nav iespējama. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ reālā notikumu attīstība arvien vairāk atšķiras no neoliberālo ekonomistu paredzē­tās. Čangs parāda, ka visas mūsdienu ekonomiski attīstītās valstis, ieskaitot ASV un Lielbritāniju, ir sasniegušas pārti­cību, izmantojot valdības iejaukšanos ekonomikā, protek­cionismu un subsīdijas, un ka praktiski citu iespēju nemaz nav, lai izrautos no atpalicības un nabadzības. Ādams Smits pats ir atbalstījis savas valdības rīcību, kas bija kliedzošā pretrunā ar brīvā tirgus principiem. Turpretī neoliberā­lisma atbalstītāji šos valsts ekonomikas attīstības politikas līdzekļus nolād un pasludina ārpus likuma.

https://docviewer.yandex.com/?url=ya-disk-public%3A%2F%2FnRHcYKrK%2BYm2VmzDFMDvxvGCYoBg87JPJPRoAN4Wee4%3D&name=Sliktie%20samariesi(H.Changs).fb2&c=559bfc549286&page=3

+2

0

Atbildēt

0

Fikseris > Fikseris 07.07.2015. 21.04

Par ko tu tur vāvuļo? Kāds neoliberālisms un valsts iejaukšanās? Kas traucē iejaukties?

Pasaule dalās divās daļās: modernā civilizācija, kur ir liberālās vērtības un cilvēki dzīvo diezgan labi; un atpalikusī pasaules daļa, kur nav tādu vērtību un cilvēki dzīvo diezgan sūdīgi.

+1

-2

Atbildēt

0

Odo > Fikseris 07.07.2015. 21.15

Manuprāt, daudz kompaktāku un precīzāku skatu, kas patiesībā ir un kādam būtu jābūt kapitālismam ir devuši Nick Hanauer, Eric Beinhocker: “Capitalism Redefined”. Tulkojums latviski — “Jaunais kapitālisms” http://odo.lv/Blog/140316

+2

-1

Atbildēt

0

Ēriks > Fikseris 07.07.2015. 21.45

Fikseri,tu runā par tagadni,es vāvuļoju par neseno vēsturi,par to,kādā ceļā valstis,sabiedrības tikušas pie turības un pārticības,par to,ka tagadējā attīstīto valstu pārticība ir radusies ne jau viņu piekoptā liberālisma dēļ.Sevišķi uzskatāms piemērs ir tā pati Dienvidkoreja:

Esmu dzimis vienā no pasaules nabadzīgākajām vietām, nožēlojamajā Korejas valstī 1963. gada 7. oktobrī. Šodien esmu vienas no pasaules bagātākajām, ja ne bagātākās valsts pilsonis. Manas dzīves laikā Korejas per capita ienā­kums ir pieaudzis apmēram 14 reizes (pirktspējas nozīmē). Anglijai vajadzēja divus gadsimtus (starp 18. gadsimta otro pusi un mūsdienām) un ASV – pusotra gadsimta (no 1860. gadiem līdz mūsdienām), lai sasniegtu tādu pašu rezultātu.3 Savos mazliet vairāk nekā 40 gados esmu piedzīvojis tādu materiālo progresu, it kā es būtu sācis dzīvi kā Džordža III valdīšanas laikā dzimis britu pen­sionārs vai kā Ābrahama Linkolna prezidentūras laikā dzimis amerikāņu vectēvs.

Māja, kurā esmu dzimis un dzīvoju līdz sešu gadu vecumam, atradās toreizējās Korejas galvaspilsētas Seulas ziemeļrietumu nomalē. Tā bija viena no mazajām, taču modernajām (ar divām guļamistabām) mājām, kādas valdība cēla ārvalstu palīdzības programmas ietvaros, lai atjauninātu valsts pussabrukušo dzīvojamo fondu. Celta no betona blokiem, tā bija slikti apkurināma, un ziemā bija diezgan auksti – Korejā ziemā temperatūra var noslī­dēt līdz 15 vai pat 20 grādiem zem nulles. Protams, mājā nebija ūdens tualetes, tādas bija tikai ļoti bagātiem.

https://docviewer.yandex.com/?url=ya-disk-public%3A%2F%2FnRHcYKrK%2BYm2VmzDFMDvxvGCYoBg87JPJPRoAN4Wee4%3D&name=Sliktie%20samariesi(H.Changs).fb2&c=559c1bfbc555&page=6

+3

-1

Atbildēt

0

Fikseris > Fikseris 08.07.2015. 00.00

Nu re. Dienvidkoreja pieņēma ASV palīdzību un rietumu vērtības (likuma varu, cilvēktiesības) un tur ir uzplaukums, atšķirībā no ziemeļkorejas kura dzīvo tipiskā čekistu diktatūrā un nekādas attīstības tur nav un nebūs.

Ko tieši tu mēģini pateikt? Dienvidkoreja ir ļoti veiksmīgi integrējusies globālismā un izmantojusi sadarbību ar ASV.

Godīgi sakot es attītībai citu ceļu neredzu. Tas ir vienīgais.

+3

-2

Atbildēt

0

Ēriks > Fikseris 08.07.2015. 00.16

ASV palīdzību ta pieņēma,bet ar to demokrātiju un liberālismu bija kā bija,tā drīzāk atgādināja kādu Baltkrieviju:

Ar militāru apvērsumu nonācis pie varas 1961. gadā, ģenerālis Parks kļuva par “civilistu” un uzvarēja trīs vēlē­šanās pēc kārtas. Uzvaru veicināja panākumi ekonomiskā “brīnuma” radīšanā ar viņa ekonomiskās attīstības piec- gadu plāniem. Taču šīs uzvaras nodrošināja arī ar vēlē­šanu manipulēšanu un netīriem politiskiem trikiem. Viņa trešajam un it kā pēdējam prezidēšanas laikam vajadzēja beigties 1974. gadā, bet Parks negribēja aiziet. Trešās pre­zidentūras vidū viņš sarīkoja to, ko Latīņamerikā sauc par “auto-coup”, – parlamenta atlaišanu un vēlēšanu sis­tēmas ieviešanu, kas garantētu viņam mūža prezidentūru. Parks taisnojās, ka valsts nevarot atļauties demokrātijas haosu.

Valsts apsēstība ar ekonomisko attīstību pilnībā atspo­guļojās mūsu audzināšanā. Mums mācīja, ka ziņot par tiem, ko redz smēķējam ārzemju cigaretes, ir patriotisks pienākums. Lai ievestu mašīnas un citas lietas ražoša­nas attīstīšanai, valstij bija vajadzīgs katrs ar eksportu nopelnītais valūtas cents. Vērtīgā ārvalstu valūta patiesi bija valsts rūpnīcās eksporta karu izcīnošo “industriālo kareivju” sviedri un asinis. Tie, kas tos izšķērdēja viegl­prātīgi, kā nelegālās ārzemju cigaretēs, bija “nodevēji”.

https://docviewer.yandex.com/?url=ya-disk-public%3A%2F%2FnRHcYKrK%2BYm2VmzDFMDvxvGCYoBg87JPJPRoAN4Wee4%3D&name=Sliktie%20samariesi(H.Changs).fb2&c=559c3fa5c106&page=7

+2

-1

Atbildēt

0

Fikseris > Fikseris 08.07.2015. 00.38

Nu ok tad pārvācies uz Baltkrieviju un būvē valsti ar viņiem kopā bez liberālām vērtībām. Pastīsimies cik jūs pamuļķi tālu tiksiet :)

+1

-3

Atbildēt

0

Ēriks > Fikseris 08.07.2015. 01.00

Neesmu baltkrievs.Bet man šķiet,ka mazliet vairāk plānveidīgas mērķtiecības liberāli demokrātiskā haosa vietā Latvijai neskādētu.

+3

-1

Atbildēt

0

andrejs > dzeris49 07.07.2015. 14.40

par latviešu patriotu Atmodas laiku lozungu “Kaut pastalās, bet brīvi neatkarīgā Latvijā” dažādu pasugu internacionālisti un liberāļi vēl tagad ņirdz…

+3

-2

Atbildēt

0

nomale > dzeris49 07.07.2015. 14.58

Ne jau tikai Latvijā! Pietiek paskatīties uz KHL uzvārdiem!

+2

-1

Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam