Pliko skrējiens nav Baznīcas tradīcija

kristaps_freimanis Nu jau Tu gan jauc striķi ar desu…

____________________

kristaps_freimanis gan – visām pudelēm par korķi un visās kāzās par brūti nemainīga un stabila IR vērtība.

.

Lai pie Kristus mūs ved

Victory Christian Church Riga Latvia.

Lasīju viena sociologs domas, ka krievi 9 maijā tik ļoti lepojas ar saviem stobriem, jo nekā cita ar ko lepoties viņiem nav.

Visticamāk jau, ka arī tiem plikajiem Kuldīgā nekā cita ar ko lepoties nav.

Dievs ļauj atpazīt cilvēkus pēc viņu darbības augļiem. Ir cilvēki, kuriem viss ir šausmīgi “skaidrs” – viņi savu pārliecību vicina kā neandertālieša cirvi un gatavi visiem sadot, jo viņi tak sev šķiet tik ļoti garīguma pilni. Un ja sarodas daudz tādu, teiksim, intelektuāli paviršu ļaužu, tad brīžam šķiet drošāk, ja kaimiņos mīt Richard Dawkins stila ateisti vai arī mūsu pašu “Mozaīkas” aktīvisti un partnerattiecību legalizētāji – viņi vismaz ievēro civilizētas uzvedības normas.

Bet pasaulē parasti uzvar nevis trulākais, bet tas, kurš ved sabiedrību pretī kaut kam sarežģītākam, skaistākam, paradoksālam. Arī kristietība savās labākajās izpausmēs ir reliģija, kas ir ironiska un paradoksāla. Mācība par to, ka nevajag visiem sadot – ka ir citi veidi kā uzvarēt. Mācība par to, ka nāve nav pats sliktākais, kas ar cilvēku var notikt. Spēja noticēt arī kaut kam absurdam (Tertuliāns, “De carne Christi”: “The Son of God was born: there is no shame, because it is shameful. And the Son of God died: it is wholly credible, because it is unsound. And, buried, He rose again: it is certain, because impossible.”)

Es gan esmu katolis, bet mani ļoti iepriecina LELB vadītāju spēja parādīt plašākai sabiedrībai kristietības netriviālo, paradoksālo dabu. Būtībā cīņa notiek mūsos pašos – vai mēs spēsim ne tikai domāt, bet arī savā sirdī just tuvākmīlestību pret visiem cilvēkiem? Vai arī pārtapsim par kristiešu karikatūrām, kas jauc kopā paštaisnumu ar Dieva gribas pildīšanu.

Jānis Vanags kopā ar Juri Rubeni ir kolosālākie latviešu garīdznieki, kuru domās vienmēr ir vērts ieklausīties. Cienu.

Ne gluži par tēmu, bet ārzemēs (Anglijā, ASV) baznīcās tiek ievilktas dzirdes cilpas (hearing loop), kuras sprediķu saturu padara pieejamāku cilvekiem ar dzirdes traucējumiem, kādu senioru vidū ir diezgan daudz.

Vanags uzbāzīgi oponē Cālītim, kas šajā diskusijā tieši nav iejaukts. Murdziņus par Mūnu mēs jau esam dzirdējuši vairākkārt.

=

Var jau būt, ka anglikāņi palika aiz borta inerces pēc.

=

Piekrītu, ka ne katra tradīcija ir kopšanas vērta, sieviešu neordinācija nav, paša Vanaga izveidotais austrumnieciskais/katoliskais spilgtais tēls nav netik…

Ļoti žēl, ka arhibīskaps ignorē to niecīgo faktu, ka baznīca savas attīstības gaitā ir daudzreiz nonākusi arī pie nožēlas par daudzu jautājumu ‘tradicionālo’ skaidrojumu (un to mainījusi), kas nesis daudz sāpju pasaulē. Nu ko, laikam vienīgā kristīgā atbilde ir pagriezt otru vaigu un klusēt. Āmen.